Atskats uz 15. Saeimas vēlēšanām

Ko darījām

Pirms 15. Saeimas vēlēšanām izveidojām velesanuradars.lv, kur vienuviet bija vēlēšanu ziņas un CVK dati. No 29. septembra līdz 5. oktobrim saglabājām katru publicēto CVK rezultātu un vēlētāju aktivitātes lapu versiju, tāpēc tagad varam pateikt, ko CVK lapās rādīja konkrētā brīdī. Kā savācām datus un ko mūsu arhīvs neaptver, aprakstīts sadaļā „Par šo atskatu”.

Pēc vēlēšanām arhīvu pārskatījām pa tēmām: rezultātu publicēšana, mandāti, vēlētāju aktivitāte, pasta balsošana, protokoli, kandidātu dati, mediji, iecirkņu tīkls un citu valstu prakse. Daudz darba palīdzēja paveikt mākslīgā intelekta (MI) rīki, bet katru apgalvojumu paši salīdzinājām ar oriģinālo CVK lapu vai citu avotu. Ja kaut kas neatbilda, to izlabojām.

Ko atskats parāda un ko ne

Mandātu aprēķins sakrīt ar mūsu pārrēķinu visās 646 apgabalu publikācijās. Vēlēšanu rezultātu mēs neapšaubām. Atskats ir par to, kā rezultāti parādījās CVK lapās, kur cilvēkiem varēja rasties jautājumi un ko nākamreiz varētu rādīt skaidrāk.

Daudz kas izdevās labi. CVK rezultātus publicēja regulāri, aptuveni ik pēc 15 minūtēm, mandātu aprēķins visu laiku sakrita ar mūsu pārrēķinu, un visi iecirkņi bija lapā aptuveni trīs stundas ātrāk nekā 2022. gadā.

Mēs redzējām tikai to, ko CVK publicēja, nevis to, kas notika komisijās vai CVK iekšienē. Tāpēc bieži varam pateikt, kas mainījās un kad, bet ne kāpēc. Rezultāti vēl ir provizoriski. CVK mājaslapā rakstīts, ka galīgos rezultātus apstiprinās līdz 19. oktobrim.

No iecirkņu slēgšanas līdz pusnaktij: rezultāti tikai no ārvalstīm

Vēlēšanu iecirkņi slēdzās 3. oktobrī plkst. 20.00. CVK pirmo reizi publicēja rezultātus plkst. 20.40. Publikācijā bija 12 ārvalstu iecirkņi: seši Austrālijā un pa vienam Abū Dabī, Tokijā, Ankarā, Seulā, Tbilisi un Kairā. Kopā tajos bija 945 nobalsojušie un 944 derīgās vēlēšanu aploksnes. Mūsu saglabātajās CVK lapu versijās agrāku rezultātu publikāciju nav.

Pēc tam CVK publicēja rezultātus regulāri. Pēc pirmajiem diviem intervāliem (aptuveni 5 un 10 minūtes) katrs nākamais bija aptuveni 15–16 minūtes garš. Šis ritms ir svarīgs hronoloģijas lasīšanai. Iecirkņa parādīšanās laiks ir tās publikācijas laiks, kurā iecirknis pirmo reizi redzams. Tas nav laiks, kad komisija pabeidza darbu vai CVK saņēma protokolu.

No plkst. 20.40 līdz 4. oktobra plkst. 0.14 visi publicētie iecirkņi bija ārvalstīs. Vienīgais izņēmums bija Jūrmalas iecirknis Nr. 210 (sk. tālāk). Plkst. 23.28 lapā bija rakstīts „Dati par 41 no 1059 iecirkņiem”, un visi 41 bija ārvalstu iecirkņi. Vēlētāju aktivitātes sadaļa pēc slēgšanas tika atjaunināta retāk nekā rezultāti. Starp plkst. 21.01 un 22.55 tajā bija gandrīz divu stundu pārtraukums, kamēr iznāca 7 rezultātu publikācijas. Pats pārtraukums vēl nenozīmē, ka aktivitātes datu nebija.

• Plkst. 20.00 vēlēšanu iecirkņi slēdzas.
• Plkst. 20.40 pirmā rezultātu publikācija, 12 ārvalstu iecirkņi.
• No plkst. 21.01 līdz 22.55 aktivitātes sadaļā nav nevienas publikācijas.
• Plkst. 23.28 lapā „Dati par 41 no 1059 iecirkņiem”, visi ārvalstīs.

Avoti: A5-01A5-11A5-02A5-07

Skaitīšanas secības maiņa

Skaitīšanas kārtību nosaka CVK instrukcija Nr. 16 „15. Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcija” (pieņemta 18.06.2026., publicēta „Latvijas Vēstnesī” 26.06.2026.). Pēc tās komisija vispirms Elektroniskajā vēlētāju reģistrā (ETVR) pārbauda, kuri vēlētāji pēc balss nodošanas glabāšanā vēlēšanu dienā nobalsoja vēlreiz vai atkārtoti nodeva balsi glabāšanā, un tikai pēc tam atver vēlēšanu kastes, sākot ar tām, kurās ir reģistrācijas aploksnes. CVK un Rīgas vēlēšanu komisija (ar LETA starpniecību) skaidroja, ka skaitīšana Latvijā nesākās uzreiz, jo ETVR pārbaudes vēl nebija pabeigtas.

CVK 4. oktobra paziņojumā vietnē cvk.lv rakstīts, ka pēc signāliem no pašvaldību vēlēšanu komisijām, ka „tās vairs nevēlas gaidīt uz citiem kolēģiem”, CVK „sasauca komisijas ārkārtas sēdi un pieņēma lēmumu mainīt balsu skaitīšanas instrukcijā noteikto secību un ļaut iecirkņiem atvērt vēlēšanu dienas kastes”. CVK platformā X 3. oktobrī plkst. 23.04 rakstīja: „Centrālās vēlēšanu komisijas ārkārtas sēdē pieņemts lēmums, atļaut sākt balsu skaitīšanu, ar to vēlēšanu kastu atvēršanu, kuras izmantotas šodien un kurās nav reģistrācijas aplokšņu.” Tātad lēmums bija pieņemts līdz šim brīdim, aptuveni trīs stundas pēc iecirkņu slēgšanas. 4. oktobrī plkst. 2.36 CVK platformā X rakstīja, ka „sākotnēji bija paredzēts, ka [..] balsu skaitīšana sāksies jau sestdien pulksten 22.00”, bet procesu aizkavēja glabāšanā nodoto balsu pārbaude.

Mediji apraksta vairākus soļus. Ap plkst. 22.30 CVK priekšsēdētāja vietniece paziņoja, ka kastes netiek atvērtas un ir sasaukta sēde (Apollo/TVNET, db.lv/LETA). Ap plkst. 22.50 iecirkņiem atļāva atvērt tikai vēlēšanu dienas kastes, un vēlēšanu aploksnes drīkstēja šķirot un skaitīt, bet ne atvērt (TV3, LSM/LTV). Ap plkst. 23.00 CVK izziņoja ārkārtas sēdes lēmumu (Apollo, db.lv). Pēc LSM/LTV ziņām Rīgā līdz pusnaktij nebija atvērta neviena aploksne. Ap plkst. 0.15 CVK pēc visu pašvaldību apstiprinājuma, ka ETVR darbs pabeigts, deva vispārēju atļauju sākt skaitīšanu (TV3, db.lv, atsaucoties uz Rīgas vēlēšanu komisiju). Publiskos avotos minēti dažādi laiki, jo tie attiecas uz dažādiem soļiem. Pēc CVK priekšsēdētāja teiktā (LSM) ārkārtas sēde lēmumu pieņēma plkst. 22.00, citos avotos minēts laiks ap plkst. 22.50–23.00.

CVK aktivitātes tabulas ailē „Mainījuši” nobalsojušo skaits pēc slēgšanas mainījās 13 reizes: no 77 (plkst. 20.31) līdz 749 (augstākais), un 4. oktobrī no plkst. 14.06 tas palika 742. CVK priekšsēdētājs preses konferencē minēja, ka pēc pusnakts nobalsojušo skaitu vēl precizēja 25 no 1 059 iecirkņiem.

• Ap plkst. 22.00: CVK priekšsēdētājs vēlāk LSM teica, ka lēmums pieņemts šajā laikā.
• Ap plkst. 22.30 paziņots, ka kastes netiek atvērtas un ir sasaukta sēde (mediji).
• Ap plkst. 22.50 atļauts atvērt tikai vēlēšanu dienas kastes, aploksnes neatverot (TV3, LSM/LTV).
• Plkst. 23.04 CVK ieraksts platformā X par ārkārtas sēdes lēmumu.
• Ap plkst. 0.15 vispārēja atļauja sākt skaitīšanu (TV3, db.lv, atsaucoties uz Rīgas vēlēšanu komisiju).
• Plkst. 2.36 CVK ieraksts platformā X par sākotnēji plānoto skaitīšanas sākumu plkst. 22.00.

Avoti: A5-25A5-03F3-01F3-02F3-03A5-22A5-24

Pirmais Latvijas iecirknis rezultātos

Pirmais Latvijas iecirknis CVK rezultātos bija Jūrmalas iecirknis Nr. 210 ar 597 nobalsojušajiem, 597 derīgajām vēlēšanu aploksnēm un 597 derīgajām vēlēšanu zīmēm. Tas parādījās publikācijā plkst. 22.26. Jūrmalas lapā bija rakstīts „Dati par 1 no 17”. Nākamajā publikācijā plkst. 22.42 iecirkņa dati uz laiku tika atsaukti (lapā rādīja nulles un „Dati par 0 no 17”). Dati tika atjaunoti nemainīti 4. oktobrī plkst. 1.47.

Šī pagaidu atsaukšana bija garākā visā naktī: 185 minūtes, kas aptver 12 rezultātu publikācijas. Pēc atsaukšanas Vidzemes vēlēšanu apgabalā līdz plkst. 0.14 nebija neviena publicēta iecirkņa. Jūrmalas lapā citi iecirkņi parādījās no plkst. 1.16.

Avoti: A1-22A5-02A1-03

Latvijas iecirkņi: straujais pieaugums un pēdējie iecirkņi

Pirmais Latvijas iecirknis, kura dati palika lapā, bija Alūksnes iecirknis Nr. 299 publikācijā 4. oktobrī plkst. 0.30. Pēc tam iecirkņu skaits auga strauji. Latvijas lapās ir 939 rezultātu rindas (933 iecirkņi un 6 īpašās komisijas); ārvalstu lapā ir vēl 120 rindas (82 iecirkņi un 38 pasta balsošanas komisijas), kopā 1 059. Plkst. 2.17 bija publicēta vairāk nekā puse Latvijas iecirkņu, plkst. 5.06 vairāk nekā 90 %. Lielākais pieaugums starp divām publikācijām bija +115 iecirkņi (no plkst. 1.16 līdz 1.31).

Vēlēšanu apgabalos visi iecirkņi pirmo reizi bija publicēti šādos laikos (pēc statistikas tabulas): Latgalē plkst. 5.06, Kurzemē 5.52, Zemgalē 6.38, Rīgas pilsētā 8.55, Vidzemē 9.10. Lielākus iecirkņus publicēja vēlāk. Spīrmena rangu korelācija starp nobalsojušo skaitu un pirmās publikācijas laiku ir 0,738. Tas ir apraksts, nevis cēlonis. Skaitīšanas ilgums ir atkarīgs arī no personāla, glabāšanā nodoto balsu skaita un brīža, kad komisija varēja sākt darbu. Pēdējie Latvijas iecirkņi, kas parādījās pirmo reizi, bija lieli tirdzniecības un kultūras centru iecirkņi. Rīgas iecirknis Nr. 113 (4 670 nobalsojušie) parādījās plkst. 8.40. Plkst. 8.55 parādījās Rīgas iecirknis Nr. 64 (3 183), Ropažu iecirknis Nr. 739 (3 191) un Ropažu iecirknis Nr. 798 (3 210).

Visi 82 ārvalstu iecirkņi bija publicēti līdz plkst. 7.39. Pēdējie bija Vankūvera (Nr. 1078) un Mesa (Nr. 1084). Visi laiki ir Rīgas laikā; Ziemeļamerikā vēlēšanu iecirkņi slēdzas daudzas stundas vēlāk nekā Latvijā.

Publicēto iecirkņu skaits ne vienmēr tikai pieauga. Pēc plkst. 9.10 Latvijas iecirkņu skaits pagaidu atsaukšanu dēļ vairākkārt uz laiku samazinājās. Četras reizes apgabals, kurā jau bija publicēti visi iecirkņi, atkal kļuva nepilns: Latgale plkst. 6.07, Zemgale 6.54 un 17.19, Vidzeme 9.26. Katru reizi dati tika atjaunoti vienas vai divu publikāciju laikā. Pēdējais Latvijas iecirknis, kura atkal publicētie dati atšķīrās no sākotnējiem, bija Siguldas iecirknis Nr. 771; tā galīgie dati pirmo reizi parādījās plkst. 9.56.

• Plkst. 0.45 publicēti 3 Latvijas iecirkņi
• Plkst. 1.16 publicēti 86
• Plkst. 1.31 publicēti 201
• Plkst. 2.17 publicēti 492 (vairāk nekā puse)
• Plkst. 3.03 publicēti 650
• Plkst. 5.06 publicēti 859 (vairāk nekā 90 %)
• Plkst. 7.39 publicēti 930 un visi 82 ārvalstu iecirkņi
• Plkst. 9.10 pirmo reizi publicētas visas 939 Latvijas rindas (933 iecirkņi un 6 īpašās komisijas)

Avoti: A5-02A5-04A5-05A5-06A5-07A1-10A5-18

Pasta balsošanas komisijas un 100 %

38 pasta balsošanas komisiju dati tika publicēti 4. oktobrī no plkst. 7.54 (Seula, Nr. 2051) līdz 17.49 (Nr. 2088 „LATVIJA (RĪGA)”). Pēc kopskaita bija publicētas 8 komisijas līdz plkst. 9.10, 19 līdz 10.58, 29 līdz 12.44 un 37 līdz 16.02. No plkst. 16.02 līdz 17.49 (107 minūtes) valsts lapā bija publicēti 1 058 no 1 059 iecirkņiem. Izņēmums bija plkst. 17.19, kad Bauskas iecirkņa Nr. 343 statistikas dati uz laiku tika atsaukti; plkst. 17.34 tie tika atjaunoti nemainīti.

Publikācijā plkst. 17.49 pirmo reizi bija visi 1 059 iecirkņi (806 641 nobalsojušais, 804 501 derīgā vēlēšanu aploksne). No iecirkņu slēgšanas līdz šai publikācijai pagāja 21 h 49 min 50 s. Šis skaitlis raksturo laiku līdz pēdējās komisijas iekļaušanai. Pēdējo komisiju laika iemesli mums nav zināmi.

Avoti: A5-08A5-09A5-13

Pēc 100 %: labojums, aktivitātes dati un kandidātu vērtējumi

Nākamajā rezultātu publikācijā (plkst. 18.05, 15 min 16 s pēc 100 %) mainījās pēdējās komisijas Nr. 2088 sarakstu dati. PRO (14. saraksts) balsis samazinājās no 64 uz 62, AS (7. saraksts) balsis pieauga no 106 uz 107, JV (9. saraksts) balsis no 47 uz 48. Komisijas kopsumma (318) un statistikas dati (740 nobalsojušo, 318 derīgo aplokšņu, 318 derīgo vēlēšanu zīmju) nemainījās. Mandātu sadalījums nemainījās, bet balsu starpība par pēdējo Rīgas mandātu samazinājās (sīkāk nodaļā par mandātiem). Šis labojums bija vienīgās izmaiņas rezultātu lapās pēc 100 %. Lapā iemesls nebija norādīts.

Vēlētāju aktivitātes lapas mainījās atsevišķi. Aktivitātes publikācijā plkst. 18.10 nobalsojušo skaits valstī samazinājās no 807 072 uz 806 641 (−431). Samazinājums radās 26 pasta balsošanas komisijās. Pēc šīs izmaiņas aktivitātes kopsumma sakrita ar rezultātu kopsummu. Pasta komisiju „Nobalsojušie” pēc CVK zemsvītras piezīmes nozīmē vēlētājus, kuriem nosūtīti vēlēšanu materiāli, nevis saņemtās balsis.

Pēc šī labojuma rezultātu dati mūsu saglabātajās CVK lapu versijās līdz 5. oktobra plkst. 8.36 vairs nemainījās. Mainījās tikai lapā norādītais atjaunināšanas laiks.

Kandidātu vērtējumi (protokola 2. daļa) tika pabeigti vēlāk. CVK vietnes cvk.lv datos 4. oktobrī plkst. 8.22 bija 886 pabeigti iecirkņi (to mēs saprotam kā protokola 2. daļu, lai gan CVK to tā nenosauc) un 1 023 iecirkņi ar pabeigtu 1. daļu. Skaitlis 1 059 tur parādījās ap plkst. 22.52–22.54. Pirms tam pietrūka viena Rīgas vēlēšanu apgabala protokola. Tas ir aptuveni 5 stundas pēc 1. daļas pabeigšanas.

• Plkst. 17.49 publicēti 100 % (1 059 no 1 059)
• Plkst. 18.05 vienīgās izmaiņas rezultātu lapās pēc 100 % (komisija Nr. 2088; sarakstu balsis mainītas, kopsumma nemainīta)
• Plkst. 18.10 aktivitātes lapās nobalsojušo skaits samazinās no 807 072 uz 806 641
• Ap plkst. 22.52–22.54 protokola 2. daļa ir visos 1 059 iecirkņos

Avoti: A5-17A1-21A5-19

Salīdzinājums ar 2022. gadu

2022. gadā, pēc LSM English 2. oktobra plkst. 21.15 ziņas, visi 1 055 iecirkņi datus bija iesnieguši līdz plkst. 20.54, un CVK skaitīšanu pabeidza plkst. 21.00. Iecirkņi tad slēdzās 1. oktobrī plkst. 20.00, tātad pagāja attiecīgi 24 h 54 min un 25 h 00 min. 2026. gadā visi 1 059 iecirkņi bija publicēti pēc 21 h 49 min 50 s (publikācijas laiks) jeb 21 h 52 min (pēc CVK lapas servera norādītā laika). Atkarībā no tā, kurus brīžus salīdzina, starpība ir 3 h 4–8 min, tātad aptuveni trīs stundas. 2022. gada laiki ir no medijiem, nevis no CVK arhīva, un tie mērīti atšķirīgi.

Visi iecirkņi lapā bija ātrāk, lai gan iepriekšējā balsošana bija mainījusies. 2022. gadā 63 342 balsis tika nodotas glabāšanā 66 iecirkņos trīs dienu laikā, un 139 vēlētāji balsi mainīja. 2026. gadā 169 605 balsis nodeva 933 iecirkņos piecu dienu laikā, un ailē „Mainījuši” ir 742.

Salīdzinājumam ir robežas. CVK 2022. gada atvērtie dati ir tikai gala stāvoklis bez publikāciju vēstures. Tāpēc no tiem nevar pateikt, vai 2022. gadā bija pagaidu atsaukšanas vai labojumi pēc 100 %. Salīdzinājums ar 2022. gadu ir konteksts, nevis standarts, un starpību mēs nesaistām ne ar vienu konkrētu cēloni.

Avoti: A5-10F5-12F5-18F5-17

Kas ir pagaidu atsaukšana un cik to bija

Ar pagaidu atsaukšanu šajā atskatā apzīmējam gadījumus, kad jau publicēti iecirkņa skaitļi kādā no nākamajām publikācijām lapā rādīja nulles, lai gan iecirkņa rinda lapā palika. Šo apzīmējumu lietojam mēs, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) to nelieto. Lapās nav redzams, kāpēc tā notika, tāpēc cēloņus neminam. Ar vārdu „iecirknis” šajā nodaļā apzīmējam arī pasta balsošanas komisijas.

Mūsu saglabātajās dati.cvk.lv publikācijās iecirkņi uz laiku tika atsaukti 46 reizes 45 iecirkņos. Rīgas iecirknis Nr. 136 tika atsaukts divreiz. Katram iecirknim lapā ir divas tabulas: statistika (nobalsojušie, derīgās vēlēšanu aploksnes, derīgās vēlēšanu zīmes) un sarakstu balsis. Ja tabulas skaita atsevišķi, atsaukšanu ir 85: 46 statistikas tabulā un 39 sarakstu tabulā. Visas atsaukšanas beidzās ar atjaunošanu. 30 no 46 gadījumiem iecirknis atgriezās nemainīts (tabulu līmenī 69 no 85), 16 gadījumos ar izmaiņām.

Vismaz viens atsaukts iecirknis bija redzams 43 no 143 rezultātu publikācijām. Visvairāk (seši vienlaikus) to bija 4. oktobrī plkst. 2.48. Pa vēlēšanu apgabaliem atsaukto iecirkņu bija šādi: Zemgalē 10 no 156, Kurzemē 9 no 148, Rīgā 12 no 283 (6 Rīgas pilsētā un 6 ārvalstīs, no tiem 3 pasta balsošanas komisijas), Vidzemē 11 no 273 un Latgalē 3 no 199. Skaiti ir mazi. Mēs nepārbaudījām, vai atšķirības starp apgabaliem ir lielākas par nejaušām. Atsauktie iecirkņi bija visos lielumos: ailē „Nobalsojušie” no 15 līdz 2 674.

Avoti: A1-01A1-05A1-07A1-08A1-24

Kad atsaukšanas notika un cik ilgi tās ilga

Visi šajā nodaļā minētie laiki ir CVK publikāciju laiki (Rīgas laikā). Pirmā pagaidu atsaukšana notika 3. oktobrī plkst. 22.42, pēdējā 4. oktobrī plkst. 17.19. Pēdējā atjaunošana bija plkst. 17.34, pirms 100 % publikācijas plkst. 17.49. Pēc 100 % neviens iecirknis netika atsaukts. Gandrīz puse atsaukšanu (22 no 46) notika no plkst. 2.00 līdz 4.59. No plkst. 9.00 bija vēl 10 atsaukšanas, kamēr tajā pašā laikā pirmo reizi tika publicēti 30 iecirkņi.

32 no 46 atsaukšanām ilga vienu rezultātu publikāciju (aptuveni 15–16 minūtes). Ilguma mediāna ir 15,5 minūtes, vidējais ilgums ir 27,7 minūtes. Ilgums ir augšējā robeža, ko nosaka publikāciju ritms. Iecirknis varēja būt atsaukts arī īsāku laiku. Ilgākās atsaukšanas bija Jūrmalas iecirknī Nr. 210 (185 minūtes, 12 publikācijas), Valgundes iecirknī Nr. 479 Jelgavas novadā (138 minūtes, 9 publikācijas) un Vilces iecirknī Nr. 481 Jelgavas novadā (76 minūtes, 5 publikācijas). Iecirkņa līmenī atsaukšana beidzas, kad atjaunotas abas tabulas. Atšķirīgos laikos tās atjaunoja tikai Salaspils iecirknī Nr. 765.

11 no 46 atsaukšanām notika jau nākamajā rezultātu publikācijā pēc tam, kad iecirknis bija publicēts pirmo reizi. Otrā galējība ir Bauskas iecirknis Nr. 343, kura statistikas rinda tika atsaukta 13 stundas un 45 minūtes pēc pirmās publicēšanas.

Jūrmalas iecirknis Nr. 210 bija pirmais Latvijas iecirknis rezultātos. Tas tika publicēts 3. oktobrī plkst. 22.26 ar 597 nobalsojušajiem, 597 derīgām aploksnēm un 597 derīgām zīmēm. Nākamajā publikācijā plkst. 22.42 tas rādīja nulles. Nemainīts tas atkal tika publicēts 4. oktobrī plkst. 1.47.

Mūsu novērojumiem ir robežas. Mēs redzam CVK publikācijas, nevis komisiju darbības. CVK rezultātus publicēja aptuveni ik pēc 15 minūtēm. Ja iecirkni atsauca un atjaunoja starp divām publikācijām, publicētajos datos tas nav redzams. Divu iecirkņu atsaukšanas laikā bija publikācijas, kas mūsu arhīvā nav saglabātas.

Avoti: A1-02A1-03A1-04A1-22A1-25

Kas mainījās, iecirkņus atjaunojot

16 iecirkņu līmeņa atsaukšanas beidzās ar mainītiem skaitļiem. 12 gadījumos mainījās balsu sadalījums starp sarakstiem, bet iecirkņa sarakstu kopsumma palika tā pati. Publicētajos skaitļos kopā tika pārdalītas 17 balsis. Lielākā izmaiņa bija Indianapolisas iecirknī Nr. 1054 (2. saraksts +3, 3. saraksts −3). Četros gadījumos mainījās tikai aile „Nobalsojušie”: Vilces (Nr. 481) un Valgundes (Nr. 479) iecirknī par +1, pasta balsošanas komisijā Uzbekistānā (Nr. 2059) par +1 un Azerbaidžānā (Nr. 2055) par +6. Derīgās vēlēšanu aploksnes un zīmes šajos četros iecirkņos palika nemainītas. Pasta balsošanas komisijām aile „Nobalsojušie” saskaņā ar CVK piezīmi rāda vēlētājus, kuriem nosūtīti vēlēšanu materiāli. Tās nav balsis.

Visos četros gadījumos atjaunotā „Nobalsojušie” vērtība bija vienāda ar iecirkņa „Kopā” vēlētāju aktivitātes sadaļā tajā brīdī. Pasta komisijās Nr. 2055 un Nr. 2059 protokols pirms atsaukšanas no aktivitātes sadaļas atšķīrās tieši par vēlāko izmaiņu (6 un 1). Valgundes (Nr. 479) un Vilces (Nr. 481) iecirknī mainījās arī pašas aktivitātes sadaļas „Kopā” vērtības. Tās mainījās uz vienu un otru pusi, arī tad, kad protokols bija atsaukts (piemēram, Nr. 479: 730 → 729 → 728 → 729). No publicētajiem datiem nevar spriest, kurš ieraksts tika mainīts pirmais.

Vairumā gadījumu pirms atsaukšanas nekas neliecināja par neatbilstību. Ja aktivitātes sadaļā iecirknim bija vērtība, 41 no 44 atsaukšanām protokola „Nobalsojušie” sakrita ar to. Pārbaudījām, piemēram, vai iecirknī bija mainītās balsis, vai sarakstu balsis tika publicētas pirms statistikas, iecirkņa lielumu un to, vai iecirknis ir ārvalstīs. Ņemot vērā, ka veicām daudz pārbaužu, neviena no šīm pazīmēm statistiski nozīmīgi nesaistījās ar atsaukšanu; vistuvāk tam bija mainītās balsis iecirknī. Tas nepierāda, ka saistības nav.

4. oktobrī no plkst. 9.26 līdz 11.28 septiņās publikācijās mainījās piecas no 38 pasta balsošanas komisiju rindām. Daļa no tām tika atsauktas un atjaunotas, daļa tika labotas uz vietas.

Avoti: A1-05A1-20F1-02F1-03F1-04F1-05

Apgabali uz laiku zem 100 % un valsts kopsummu īslaicīgi samazinājumi

Četras reizes vēlēšanu apgabals, kas jau bija sasniedzis visus iecirkņus, pēc atsaukšanas uz laiku atkrita zem tiem. Latgales apgabals 4. oktobrī plkst. 6.07 no 199 no 199 atkrita uz 198 no 199 (Daugavpils iecirknis Nr. 176). Zemgales apgabals plkst. 6.54 atkrita uz 155 no 156 (Jēkabpils novada iecirknis Nr. 490). Vidzemes apgabals plkst. 9.26 atkrita uz 271 no 273 (Salaspils iecirknis Nr. 765 un Siguldas iecirknis Nr. 771). Zemgales apgabals vēlreiz atkrita plkst. 17.19 (Bauskas iecirknis Nr. 343). Trīs reizes tas ilga vienu publikāciju, Vidzemes gadījumā divas (apmēram 31 minūti). Nobalsojušo skaits apgabalā katru reizi samazinājās tieši par atsauktā iecirkņa publicēto skaitu. No plkst. 9.26 līdz 12.14 četri dažādi Rīgas pilsētas iecirkņi pēc kārtas uz vienu publikāciju tika atsaukti un atjaunoti nemainīti. Katru reizi Rīgas lapā „163 no 163” vietā rādīja „162 no 163”.

Valsts līmenī atsaukšanas parasti neietekmēja iecirkņu skaitu, jo tajā pašā publikācijā tika publicēti jauni iecirkņi. 24 no 28 publikācijām, kurās bija jauna atsaukšana, valsts iecirkņu skaits tomēr pieauga. Divās tas nemainījās. Divās tas samazinājās: plkst. 9.26 no 1 029 uz 1 026 un plkst. 17.19 no 1 058 uz 1 057. Valsts derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits uz laiku samazinājās četrās publikācijās. Vismaz viena saraksta balsis valstī uz laiku samazinājās septiņās publikācijās ar atsaukšanu, četrās no tām samazinājās visu 14 sarakstu balsis. Tādi paši kritumi bija redzami arī CVK vietnes cvk.lv datos, ko varējām pārbaudīt no 4. oktobra plkst. 8.22.

Lielākais kritums bija 4. oktobrī plkst. 9.26, kad vienlaikus uz laiku tika atsaukti trīs iecirkņi: Rīgas iecirknis Nr. 136, Salaspils iecirknis Nr. 765 un Siguldas iecirknis Nr. 771. Derīgo aplokšņu skaits valstī uz laiku samazinājās par 6 624, derīgo zīmju skaits par 6 556, un samazinājās visu sarakstu balsis. Nobalsojušo kritums (−6 598) ir neto skaitlis. Tajā pašā publikācijā pasta komisijā Zviedrijā (Nr. 2050) aile „Nobalsojušie” palielinājās par 31. Visi trīs iecirkņi tika atkal publicēti 15–31 minūšu laikā ar tiem pašiem statistikas skaitļiem.

Lapās nebija paziņojuma, ka kopsumma samazinājusies vai apgabals atkal nav pilns. Mainījās tikai uznirstošais teksts „Dati par N no M iecirkņiem”.

• Īslaicīgi derīgo aplokšņu kritumi valstī: −6 624 (plkst. 9.26), −1 895 (10.27), −1 372 (11.59), −2 379 (17.19).
• Īslaicīgi sarakstu balsu kritumi valstī: plkst. 22.42, 6.54, 9.26, 9.56, 10.27, 11.59 un 17.19. Astotais kritums bija labojums plkst. 18.05, kad neviens iecirknis netika atsaukts.

Avoti: A1-10A1-11A1-12A1-13A1-14

Kad tika atsaukta tikai statistikas rinda

Septiņos gadījumos atsauca tikai iecirkņa statistikas rindu. Rindā rādīja „0 0 0”, bet novada lapas iecirkņu sarakstu tabulā un tās rindā „Kopā” iecirkņa sarakstu balsis palika. Šie gadījumi ir Salgales (Nr. 477), Malienas (Nr. 309), Saldus pagasta (Nr. 819), Priekules (Nr. 578), Mārupes (Nr. 790) un Bauskas (Nr. 343) iecirknis, kā arī pasta balsošanas komisija Azerbaidžānā (Nr. 2055). Lapas galvenē nobalsojušie, aploksnes un zīmes šo iecirkni neietvēra. Tāpēc vienā lapā bija divas dažādas kopsummas. Piemēram, Bauskas lapā derīgo zīmju bija 14 320, bet iecirkņu sarakstu tabulā „Kopā” bija 16 668.

Šos gadījumus CVK kopsummās ieskaitīja divējādi. Malienas iecirknī Nr. 309 (Alūksnes novads) un Mārupes iecirknī Nr. 790 uznirstošais teksts „Dati par” iecirkni ieskaitīja. Apgabala un valsts sarakstu balsu kopsummās bija arī šo iecirkņu balsis, tāpēc sarakstu balsu bija vairāk nekā derīgo zīmju. Piemēram, Mārupes gadījumā Vidzemē bija 233 707 sarakstu balsis pret 231 157 derīgām zīmēm. Pārējos piecos gadījumos iecirkņa balsis augstākajās kopsummās netika ieskaitītas. Salaspils iecirknis Nr. 765 tika atjaunots pa tabulām: sarakstu tabula plkst. 9.41, statistikas rinda plkst. 9.56. Plkst. 9.41 apgabala un valsts sarakstu balsu kopsummās nebija tā 2 158 balsu.

Bauskas iecirkņa Nr. 343 statistikas rinda tika atsaukta 4. oktobrī plkst. 17.19, aptuveni pusstundu pirms 100 % publikācijas. Zemgales apgabals tad bez pārtraukuma rādīja 156 no 156 kopš plkst. 7.09. Valstī nobalsojušo skaits uz laiku samazinājās no 805 901 uz 803 521, derīgo zīmju skaits no 793 528 uz 791 180. Visu sarakstu balsis valstī uz laiku samazinājās kopā par 2 348. Novada lapā samazinājās arī partiju rezultātu tabula, bet iecirkņu sarakstu tabulā iecirkņa rinda palika. Plkst. 17.34 statistikas rinda tika atjaunota nemainīta.

Avoti: A1-15A1-16A1-23F1-14

Labojumi, iecirknim paliekot publicētam

Septiņos iecirkņos skaitļi mainījās, lai gan iecirknis pa to laiku netika atsaukts. Mēs tos saucam par labojumiem, bet tas ir mūsu apzīmējums. Labojumu iemesls nav zināms. Pieci labojumi bija sarakstu tabulā, un katrā no tiem iecirkņa sarakstu kopsumma nemainījās. Divi bija pasta balsošanas komisiju ailē „Nobalsojušie”, kas tām nozīmē nosūtītos materiālus. Derīgo aplokšņu skaits tajās nemainījās.

Kopā ar 16 iecirkņiem, kas tika atjaunoti mainīti, pēc pirmās publicēšanas mainījās 23 iecirkņu rindas. Publicētajos skaitļos starp sarakstiem tika pārdalītas 24 balsis 17 iecirkņos: 17 balsis atjaunojot un 7 labojot. Iecirkņu sarakstu kopsummas nemainījās nevienā gadījumā.

Pēdējais labojums tika publicēts pēc 100 %. Pasta balsošanas komisija Nr. 2088 „LATVIJA (RĪGA)” bija pēdējais iecirknis, un tā pirmo reizi tika publicēta 100 % publikācijā 4. oktobrī plkst. 17.49. Plkst. 18.05, 15 minūtes un 16 sekundes vēlāk, tās sarakstu rinda mainījās. Lapā norādītais atjaunināšanas laiks mainījās no 17.47 uz 18.02. Iecirkņa sarakstu kopsumma palika 318. Valsts nobalsojušo (806 641), derīgo aplokšņu (804 501) un derīgo zīmju (793 846) skaits nemainījās. Mandātu sadalījums arī nemainījās: Rīgā APVIENOTAJAM SARAKSTAM (7. saraksts, AS) 13, PROGRESĪVAJIEM (14. saraksts, PRO) 6. Mainījās tikai balsu starpība pēdējā Rīgas vietā: ja pārējo sarakstu balsis nemainās, AS līdz tai pietrūka 17 balsu (iepriekš 23), un PRO rezerve bija 6 balsis (iepriekš 8). Lapā labojums nebija atzīmēts.

Atsevišķi no rezultātu lapām plkst. 18.10 mainījās vēlētāju aktivitātes lapa. Nobalsojušo skaits valstī tur samazinājās no 807 072 uz 806 641 (−431), un pēc tam tas sakrita ar rezultātu lapu.

• Carnikava, Nr. 903 (plkst. 4.19): AS −1, PRO +1.
• Priekule, Nr. 578 (plkst. 4.19): AS +2, 11. saraksts (LA) −2. Tajā pašā publikācijā atsauca šī iecirkņa statistikas rindu.
• Kuldīga, Nr. 547 (plkst. 6.38): 1. saraksts (SV/AJ) +1, AS −1.
• Rīga, Nr. 83 „PAŠVALDĪBAS ĒKA” (plkst. 9.41): 5. saraksts (NA) 60 → 61, 6. saraksts (GS) 14 → 13.
• Pasta komisija Nr. 2088 (plkst. 18.05): AS 106 → 107, 9. saraksts (JV) 47 → 48, PRO 64 → 62.
• Pasta komisija Zviedrijā, Nr. 2050 (plkst. 9.26): „Nobalsojušie” 142 → 173. Pasta komisija Īrijā, Nr. 2052 (plkst. 11.28): 92 → 100.

Avoti: A1-06A1-19A1-21

CVK publiskie skaidrojumi

CVK 2. oktobra skaidrojumā „Kā notiek balsu skaitīšana?” teikts, ka komisijas locekļi protokolu paraksta elektroniski un rezultāti tiek iesniegti pašvaldības vēlēšanu komisijai. CVK 4. oktobra paziņojumā skaidrots, kāpēc aizkavējās skaitīšanas sākums: to aizkavēja glabāšanā nodoto balsu pārbaude.

Šīs nodaļas rakstīšanas laikā CVK galīgos rezultātus vēl nebija apstiprinājusi.

Avoti: A1-26A1-22

Mandātu aile no pirmās publikācijas

CVK rezultātu lapā dati.cvk.lv aile „Vietas” ar mandātiem parādījās jau pirmajā rezultātu publikācijā (publicēta 3. oktobrī plkst. 20.40, lapā norādītais atjaunināšanas laiks plkst. 20.38). Tobrīd bija dati no 12 no 1 059 iecirkņiem, visi ārvalstīs, ar 945 nobalsojušajiem un 944 derīgajām vēlēšanu aploksnēm. Ārvalstu iecirkņi pieder Rīgas vēlēšanu apgabalam, tāpēc visi 38 Rīgas mandāti tika sadalīti no šiem iecirkņiem. Lapas augšdaļā vienlaikus bija rakstīts „Ievēlamo deputātu skaits: 100”.

Mandātus CVK aprēķināja katrā apgabalā atsevišķi, un valsts kopējā aile summēja tikai tos apgabalus, kuros jau bija dati. Tāpēc no plkst. 20.40 līdz 1.16, kopā 4 stundas un 36 minūtes, mandātu summa visā valstī bija 38, 64, 76 vai 87 no 100. Simts mandātu summa pirmo reizi parādījās 4. oktobrī plkst. 1.16, kad bija dati no 143 iecirkņiem. Tas atbilst aprēķina kārtībai: trūkstošie mandāti piederēja apgabaliem, kuros datu vēl nebija. Lapā tas nebija norādīts.

Apgabali mandātu ailē ienāca, balstoties uz ļoti nelielu datu apjomu. Vidzemes 26 mandāti plkst. 22.26 tika sadalīti, balstoties uz viena iecirkņa (Jūrmalas iecirknis Nr. 210, 597 aploksnes) skaitīšanu, un mandātu summa visā valstī pieauga no 38 līdz 64. Nākamajā publikācijā plkst. 22.42 šī iecirkņa dati uz laiku tika atsaukti (lapā rādīja nulles), Vidzeme izkrita no mandātu ailes, un summa atkal bija 38. Iecirknis tika atjaunots nemainīts plkst. 1.47. Vidzeme ailē atgriezās jau plkst. 0.30, atkal no viena iecirkņa (Alūksnes novada iecirknis Nr. 299, 132 aploksnes). Latgales 12 mandāti plkst. 0.45 ienāca no viena iecirkņa ar 205 aploksnēm, Kurzemes 11 plkst. 1.01 no 4 iecirkņiem, Zemgales 13 plkst. 1.16 no 7 iecirkņiem.

Nevienā mūsu saglabātajā dati.cvk.lv valsts un apgabalu rezultātu lapas versijā nav vārdu „provizorisks”, „sākotnējs”, „neoficiāls” vai „galīgs”. Pārklājums („Dati par N no 1059 iecirkņiem”) redzams tikai uznirstošā norādē pie balsu un procentu šūnām; mandātu šūnām tādas norādes nav. Toties CVK otrajā datu avotā cvk.lv visās mūsu saglabātajās versijās statuss ir „provizoriski”, un CVK kalendārs 4. oktobrim min „provizoriskos” rezultātus.

Avoti: A3-01A3-02A3-03A3-04A3-05A3-08

Trīsdesmit izmaiņas mandātu ailē

No 72 valsts datu publikācijām mandātu aile mainījās 30 reizes: 21 reizi pārdales dēļ, 6 reizes apgabalam ienākot ailē vai izkrītot no tās un 3 reizes, sarakstam šķērsojot 5 % barjeru. No šīm 30 publikācijām 14 reizēs vienlaikus kāds iecirknis tika uz laiku atsaukts. Tieši ar atsaukšanu saistāma tikai viena izmaiņa (plkst. 22.42, Vidzemes vienīgais iecirknis). Pārējās 13 reizēs vienlaikus pieauga arī iecirkņu skaits, tāpēc izmaiņu nevar attiecināt tikai uz atsaukšanu.

Mūsu neatkarīgais pārrēķins pēc Sentlagija metodes, ievērojot 5 % barjeru, kārtību vienādu dalījumu gadījumā (vieta sarakstam ar vairāk balsīm visā Latvijā) un kandidātu skaitu sarakstos, sakrīt ar CVK mandātu aili visās 646 apgabalu publikācijās. Precīzi vienādi dalījumi pie pēdējās vietas nevienā no tām neradās. Valsts kopējā aile vienmēr bija vienāda ar apgabalu aiļu summu, un cvk.lv mandāti sakrita ar dati.cvk.lv. Tātad starpposma mandāti atbilda tiem iecirkņiem, kas tobrīd bija saskaitīti. Šī nodaļa ir par to, kā tie tika parādīti.

Starpposma sadalījumi pakāpeniski tuvojās pēdējam publicētajam sadalījumam: plkst. 1.16 atšķīrās 7 mandāti, no 1.31 līdz 2.02 atšķīrās 13, no 3.34 līdz 4.35 atšķīrās 6, bet no plkst. 4.50 lielākoties tikai 1. No 4. oktobra plkst. 8.55 līdz 17.34 sadalījums visā valstī publikācijās nemainījās; tajā AS bija 42 un PRO 9 mandāti. Pēdējais sadalījums (AS 41, PRO 10) parādījās plkst. 17.49, 8 stundas un 54 minūtes pēc stabilā perioda sākuma. Šis salīdzinājums ir veikts ar pēcskatu; CVK aili kā prognozi nepasniedza.

Avoti: A3-06A3-07A3-13A3-14

5 % barjera skaitīšanas laikā: SV/AJ un ZZS

5 % barjeru rēķina no derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaita visā Latvijā, ieskaitot ārvalstu un pasta balsošanas aploksnes. CVK aprēķinos ārvalstu aploksnes bija iekļautas jau no plkst. 20.40. SV/AJ (1. saraksts) barjeru šķērsoja plkst. 22.11 ar 133 balsīm (5,265 %) un saņēma 2 Rīgas mandātus. 2. saraksts nevienā publikācijā 5 % nesasniedza.

Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS, 4. saraksts) mandātu ailē ienāca 4. oktobrī plkst. 1.31 ar 4 257 balsīm (6,063 %) un 6 mandātiem. Augstākā CVK rādītā daļa laikā, kad sarakstam bija mandāti, bija 6,831 % plkst. 2.17. Mandāti saglabājās līdz plkst. 4.35; no plkst. 4.50, kad ZZS bija 31 173 balsis (4,984 %), mandātu tai vairs nebija. Pēc CVK publikāciju laikiem ZZS ar mandātiem tika rādīta aptuveni 3 stundas un 19 minūtes. Neto izmaiņā tās 6 mandāti pārgāja AS (+2), 8. sarakstam LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ (LPV, +2), 1. sarakstam (SV/AJ, +1) un 5. sarakstam (NA, +1).

Pēdējos publicētajos rezultātos (4. oktobrī plkst. 18.05) derīgo aplokšņu kopskaits ir 804 501, tāpēc barjeras pārvarēšanai vajadzīgas vismaz 40 226 balsis. Barjeru pārvarēja seši saraksti, un mandāti sadalās šādi: AS 41, LPV 17, SV/AJ 15, NA 10, PRO 10 un 9. saraksts (JV) 7. Šie rezultāti ir provizoriski līdz CVK lēmumam par to apstiprināšanu.

Šajos rezultātos ZZS bija 35 405 balsis jeb 4,401 %; līdz barjerai pietrūka 4 821 balss.

Avoti: A3-10A3-11A3-12A3-21

Pēdējā Rīgas vieta un iecirkņa Nr. 2088 labojums

Pēdējais publicētais iecirknis bija Nr. 2088 „PASTA BALSOŠANAS KOMISIJA – LATVIJA (RĪGA)”. Tas pirmo reizi parādījās 4. oktobrī plkst. 17.49 (lapā norādītais atjaunināšanas laiks plkst. 17.47), tajā pašā publikācijā, kurā tika sasniegti 100 %. Iecirknim bija 740 „Nobalsojušie”, 318 derīgās vēlēšanu aploksnes, AS 106 un PRO 64 balsis. Pasta balsošanā „Nobalsojušie” saskaņā ar CVK piezīmi nozīmē vēlētājus, kuriem nosūtīti balsošanas materiāli un kuri nav balsojuši klātienē. Tāpēc šie divi skaitļi nav tieši salīdzināmi.

Līdz ar šī iecirkņa publicēšanu Rīgas apgabalā viens mandāts pārgāja no AS uz PRO: AS no 14 uz 13, PRO no 5 uz 6. Visā valstī AS mandātu skaits samazinājās no 42 uz 41, bet PRO pieauga no 9 uz 10. Tas notika publikācijā, kurā parādījās pēdējais iecirknis. Pēdējā Rīgas vieta bija tik tuvu, ka to ietekmēja arī pēdējā publicētā komisija; tas parāda starpības mazumu, nevis kādas balsu grupas nozīmi.

Plkst. 18.05, 15 minūtes pēc 100 % publikācijas, iecirkņa Nr. 2088 sarakstu balsis mainījās, kopskaitam paliekot nemainītam (318): PRO no 64 uz 62, AS no 106 uz 107, 9. saraksts (JV) no 47 uz 48. Valsts lapā mainījās tikai balsu skaitļi un lapā norādītais atjaunināšanas laiks (no plkst. 17.47 uz 18.02), bez atsevišķas atzīmes. Mandātu sadalījums nemainījās.

Labojums samazināja balsu starpību pēdējā Rīgas vietā. Pēc labojuma PRO 6. dalījums ir 34 294 / 11 = 3 117,636, bet AS 14. dalījums 84 160 / 27 = 3 117,037. Ja citu sarakstu balsis nemainās, AS līdz šai vietai pietrūkst 17 balsu, bet PRO rezerve ir 6 balsis. Pirms labojuma šie skaitļi bija 23 un 8.

• Plkst. 17.49 publicēts iecirknis Nr. 2088, 100 %; Rīgā AS 13, PRO 6; starpība 23 un 8 balsis.
• Plkst. 18.05 mainās iecirkņa Nr. 2088 balsis (PRO −2, AS +1, JV +1); mandāti nemainās; starpība 17 un 6 balsis.
• Lapā ir tikai jauni skaitļi un jauns atjaunināšanas laiks, bez labojuma atzīmes.

Avoti: A3-14A3-15A3-16

Citas tuvas vietas: Latgale

Otra tuvākā pēdējā vieta ir Latgalē. Tur PRO ar 2 748 balsīm nav mandāta, un tam pietrūkst 50 balsu, lai iegūtu LPV 5. vietu (25 174 / 9 = 2 797,1); LPV var zaudēt 442 balsis un vietu saglabāt. Vidzemē NA pēdējās vietas iegūšanai pietrūkst 286 balsu, un SV/AJ var zaudēt 204. Zemgalē un Kurzemē starpība ir vairāk nekā tūkstotis balsu.

Avoti: A3-19

Viena lapa, vairākas iecirkņu kopas

Rezultātu lapas augšdaļā ir statistika: „Nobalsojušie”, „Derīgās aploksnes” un „Derīgās zīmes”. Zem tās ir kandidātu sarakstu tabula ar balsīm un procentiem. Skaitīšanas laikā šīs divas daļas ne vienmēr aptvēra vienus un tos pašus iecirkņus. Valsts un apgabalu lapās tā bija 49 lapu publikācijās. Visas tās attiecās uz daļējiem rezultātiem pirms 100 % sasniegšanas, un galīgajos rezultātos šādu gadījumu nebija.

Piemērs ir valsts lapa 4. oktobra plkst. 0.30 publikācijā. Sarakstu balsis tajā kopā bija 10 906, bet galvenē bija norādītas 10 245 derīgās vēlēšanu zīmes. Sarakstu šūnās bija norāde „Dati par 50 no 1059 iecirkņiem”, statistikas tabulā „Dati par 49 no 1059 iecirkņiem”. Abas daļas katra par sevi ir saskanīgas, tās vienkārši aptver atšķirīgu iecirkņu skaitu. No plkst. 0.30 līdz 12.29 valsts lapā šāda atšķirība bija 21 no 57 publikācijām, un tās mijās ar publikācijām bez atšķirības. Apgabalu lapās tā parādījās visos piecos apgabalos.

Mēs pārbaudījām 42 šādas lapu publikācijas, kurām mūsu arhīvā bija visas tās pašas publikācijas pašvaldību lapas. Visās 42 sarakstu tabula precīzi atbilst iecirkņiem, kuru statistika jau publicēta, kopā ar vienu viennozīmīgi nosakāmu grupu iecirkņu, kuriem bija tikai sarakstu balsis. Galvenes „Derīgās zīmes” atbilda tikai iecirkņiem, kuru statistika jau publicēta. Pašvaldību lapās bija 94 lapu versijas (86 atšķirīgi lapu saturi), kurās tabulā pa iecirkņiem jau bija sarakstu balsis, bet statistikas rinda rādīja nulles. Lasītājs vienā lapā redzēja divas atšķirīgas derīgo balsu kopsummas 84 versijās un trīs kopsummas 6 versijās. Piemēram, Dienvidkurzemes novada lapā (4. oktobra plkst. 1.31 publikācijā) galvenē bija 1 285, bet tabulas rindā „Kopā” 2 188. Iecirkņiem Nr. 582 (381) un Nr. 601 (522) jau bija sarakstu balsis, bet statistikas rinda vēl rādīja nulles.

Viena lapas satura versija tīmeklī nebija pieejama ilgāk par divām secīgām CVK versijām, ilgākais gadījums bija 15,5 minūtes. Tomēr aizstājošajā lapā bieži atkal bija tāda pati atšķirība. 4. oktobrī no plkst. 0.32 līdz 17.36 vismaz vienā lapā kāda no šīm atšķirībām bija redzama kopumā 437 minūtes, 30 atsevišķos laika posmos. Pēdējo reizi tā bija redzama 4. oktobrī plkst. 17.36 vienā pašvaldības lapā.

Daudz kas visu laiku bija saskanīgs. 5 959 rezultātu lapu versijās galvene vienmēr sakrita ar statistikas tabulas rindu „Kopā”, un iecirkņu rindu summa vienmēr sakrita ar kopsummu. 5 802 salīdzinājumos starp augstāka līmeņa lapas rindu un apakšlapas galveni neatbilstību nebija nevienā laukā, ko apakšlapa rādīja. Atšķirības bija lapu iekšienē, nevis starp līmeņiem.

• Laiki no plkst. 0.30 līdz 12.29 ir CVK publikāciju versiju laiki, nevis lapā norādītais atjaunināšanas laiks.
• Iecirkņu grupu mēs noteicām aprēķinot, jo CVK šādu sarakstu nepublicē. Aprēķins parāda, ka skaitļi ir aritmētiski saskanīgi, bet neparāda, kā CVK sistēma tos veidoja.

Avoti: A2-01A2-02A2-03A2-05A2-07A2-08A2-10

Sarakstu balsis pirms statistikas

Šo atšķirību avots ir publicēšanas secība iecirkņu līmenī. 92 no 1 059 vēlēšanu iecirkņiem sarakstu balsis tika publicētas vismaz vienu publikāciju agrāk nekā iecirkņa statistikas rinda („Nobalsojušie”, aploksnes, zīmes). 967 iecirkņiem abas daļas parādījās vienā publikācijā. 12 no tiem jau bija pilnīgi mūsu agrākajā saglabātajā versijā, tāpēc to agrāko secību neredzējām. Nevienam iecirknim statistika neparādījās pirms sarakstu balsīm.

Iecirkņa statistikas rinda šajā laikā lapā bija redzama ar nullēm, tā netrūka. Vēl 7 gadījumos sarakstu balsis lapā palika, kamēr iecirkņa statistika uz laiku tika atsaukta (lapā rādīja nulles). Vienā gadījumā abas tabulas tika atsauktas vienlaikus, un sarakstu balsis atkal publicēja vienu publikāciju agrāk nekā statistiku. Iemeslu mēs nezinām. Vai abas daļas tiek pieņemtas un publicētas atsevišķi, no publiskiem datiem nevar noteikt.

Avoti: A2-06

Procentu bāze, kas lapā nav redzama

Dažās lapās sarakstu procenti nebija aprēķināti no lapā norādītajām „Derīgās aploksnes”. Tā bija 59 atšķirīgos lapu saturos un 73 lapu publikācijās: valsts lapā 21, apgabalu lapās 26 un pašvaldību lapās 26. Visos gadījumos, ko varējām pārbaudīt, proti, 40 no 47 valsts un apgabalu publikācijām un visās 26 pašvaldību publikācijās, katru procentu precīzi atkārto viena dalītāja vērtība. Tā ir galvenes derīgo aplokšņu skaits plus to iecirkņu derīgās aploksnes, kuru sarakstu balsis jau bija iekļautas tabulā. Šos aplokšņu skaitus mēs ņēmām no iecirkņu vēlāk publicētās statistikas.

Piemērs ir tā pati valsts lapa 4. oktobra plkst. 0.30 publikācijā. Lapā rādīts „Derīgās aploksnes: 10 306”. Procenti atbilst dalītājam 10 971 = 10 306 + 665. 1. sarakstam bija 738 balsis, un lapā rādīti 6,727 %, kas ir 738 / 10 971. Šo dalītāju lapa neuzrāda, tāpēc lasītājs procentus no lapas datiem nevar pārrēķināt. Dalītājs ir mūsu rekonstrukcija, nevis CVK publicēta metode. Septiņas publikācijas nevarējām pārbaudīt, jo mūsu arhīvā nebija visu vajadzīgo pašvaldību lapu.

Avoti: A2-04

Pārklājums redzams tikai uznirstošajā paskaidrojumā

Norāde „Dati par X no Y iecirkņiem” ir 5 987 no 7 134 mūsu saglabātajiem rezultātu un aktivitātes lapu saturiem. Visos gadījumos tā ir tikai uznirstošajā paskaidrojumā, kas parādās, novietojot peli uz tabulas šūnas. Kā redzams teksts lapā tā neparādās nekad, un galvenes blokā tās nav.

97 no 157 valsts rezultātu lapas versijām aptvēra mazāk nekā 1 059 iecirkņus. Visās šajās versijās galvenē bija „Nobalsojušie”, „Derīgās aploksnes” un „Derīgās zīmes” ar procentiem, bet blakus nebija norādes par pārklājumu. Piemēram, 4. oktobra plkst. 2.17 publikācijā bija „Nobalsojušie: 205 908 (13,22%)”, bet dati aptvēra 553 no 1 059 iecirkņiem. Vienīgais lapā redzamais skaitlis bija kopskaits „Iecirkņa komisiju kopskaits: 1059”. Kā paskaidrojumi darbojas telefonos un ekrāna lasītājos, mēs nepārbaudījām. Secinājums balstās uz lapas kodu un tajā izmantotās saskarnes bibliotēkas dokumentāciju.

Avoti: F7-09

Publikācija nenonāk lapās vienā mirklī

Vietnē ir atsevišķa datne, kas norāda, kura publikācija ir aktuālā. Katrā no 143 rezultātu publikācijām lapas serverī tika ierakstītas agrāk, nekā mainījās šī norāde: agrākā lapa to apsteidza par 48–85 sekundēm (mediāna 66 s). Vienas publikācijas lapas tika ierakstītas 40–79 sekunžu laikā (mediāna 61 s). Šajā laikā daļa lapu jau saturēja jauno publikāciju, kamēr citas lapas un norāde uz aktuālo publikāciju vēl atbilda iepriekšējai.

Mūsu arhīvā ir 171 lapa, kas jau piederēja nākamajai publikācijai, kamēr vietne vēl norādīja iepriekšējo: 97 pašvaldību, 64 apgabalu un 10 valsts lapas. Aktivitātes lapām šādu gadījumu nebija.

Piemērs ir 4. oktobrī plkst. 3.05 saglabātais lapu kopums. Valsts lapa vēl rādīja iepriekšējo stāvokli: 317 307 nobalsojušos un „Dati par 668 no 1059 iecirkņiem”. Latgales, Kurzemes un Zemgales apgabalu lapas, kā arī 33 pašvaldību lapas jau bija no nākamās publikācijas. Piecu apgabalu lapas kopā rādīja 336 485 nobalsojušos un 689 iecirkņus. Katra lapa bija iekšēji saskanīga, un vecā apgabalu kopa precīzi veidoja valsts kopsummu 317 307.

Līdzīgi bija arī otrā CVK vietnē cvk.lv: dažās mūsu saglabātajās versijās Rīgas apgabala kandidātu dati bija no blakus esošas publikācijas (CVK publikācijas numurs atšķīrās par vienu). Iemesls nav zināms.

Piegāde pati par sevi bija stabila. 3.–5. oktobrī CVK lapas visu laiku bija pieejamas, un norāde uz aktuālo publikāciju nekad negāja atpakaļ. Tas attiecas uz mūsu saglabātajām versijām.

• Ierakstīšanas laiku nosakām pēc laika, ko katrai datnei norāda serveris. Faktisko CVK publicēšanas procesu mēs neredzam.
• Ikviens lasītājs vai sistēma, kas ielādēja lapas 40–79 sekunžu ierakstīšanas laikā, varēja saņemt lapas no divām publikācijām. Mēs nezinām, vai tas kādam radīja neskaidrības.

Avoti: A2-14F7-06F7-03F7-04

Trīs pulksteņi, no kuriem redzams viens

Katrai publikācijai ir trīs CVK laiki. Lapā redzams „Pēdējais atjauninājums veikts” ar minūtes precizitāti. Datnē, kas norāda aktuālo publikāciju, ir versijas zīmogs. Serveris katrai datnei norāda tās ierakstīšanas laiku. Visās 143 rezultātu publikācijās secība bija vienāda. Lapā norādītais atjaunināšanas laiks bija 112–215 sekundes pirms versijas zīmoga (mediāna 174 s). Valsts lapa serverī tika ierakstīta 78–129 sekundes pēc zīmoga (mediāna 100 s). Norāde uz aktuālo publikāciju mainījās vēl 27–45 sekundes vēlāk (mediāna 35 s). Kopumā no lapā norādītā laika līdz šai maiņai pagāja 218–353 sekundes (mediāna 307 s). Lapas laikam ir tikai minūtes precizitāte, tāpēc faktiskās starpības var būt līdz 59 sekundēm mazākas.

Piemērs ir pirmā 100 % publikācija 4. oktobrī. Lapa norāda plkst. 17.47, versijas zīmogs ir plkst. 17.49.50, un norāde uz aktuālo publikāciju pārslēdzās plkst. 17.52.08. Aktivitātes publikācijās šī norāde mainījās 0–1 sekundi pēc zīmoga. 3. oktobrī ap pusdienlaiku četru minūšu laikā bija trīs aktivitātes publikācijas: plkst. 12.16.04, 12.17.20 un 12.20.05. 16 lapās lapā norādītā minūte atbilda iepriekšējās versijas zīmogam, bet ierakstīšanas laiks nākamajai versijai. Mēs nezinām, ko katrs no šiem laikiem nozīmē, piemēram, datu nogriešanas brīdi vai lapas izveides brīdi. No publiskiem datiem to nevar noteikt.

Avoti: A2-13A5-12A5-13A2-16

Atjauninājumi, kuros mainījās tikai laiks

Rezultātu publikācijas nāca regulāri, aptuveni ik pēc 15 minūtēm (starplaiks no 14 min 57 s līdz 15 min 58 s). Valsts rezultātu lapai bija 143 atjauninājumi: 1 pirmā publikācija, 71 ar mainītiem datiem un 71 ar tiem pašiem datiem, kuros mainījās tikai lapā norādītais atjaunināšanas laiks. No pēdējiem 3 bija 3. oktobrī, 11 bija 4. oktobrī skaitīšanas laikā, un 57 bija pēc pēdējā labojuma 4. oktobrī plkst. 18.05. Pēc labojuma visās mūsu saglabātajās lapās (1 638 atšķirīgi lapu saturi) mainījās tikai atjaunināšanas laika rinda. Jāpiebilst, ka šim laikam mūsu arhīvā ir tikai aptuveni puse pašvaldību lapu versiju.

Skaitīšanas laikā bija divi apmēram 76 minūšu posmi bez jauniem rezultātu datiem: plkst. 13.15–14.31 un 16.02–17.19. Katrā no tiem lapas atjaunojās četras reizes, un mainījās tikai laiks. Lapa visu laiku rādīja jaunu „Pēdējais atjauninājums veikts”, tāpēc lasītājs nevarēja atšķirt jaunus datus no atkārtoti izveidotas lapas ar tiem pašiem skaitļiem.

Avoti: A2-12A5-11A5-16

Kā veidojas aktivitātes lapas kopskaits

Lai saprastu turpmākās izmaiņas, jāzina, kā aktivitātes lapā veidojas iecirkņa kopskaits. Tabulā „Nobalsojušie kopā” kolonna „Kopā” ir vienāda ar glabāšanā nodotajām balsīm („Nodevuši”) mīnus mainītajām balsīm („Mainījuši”), kam pieskaitīti vēlēšanu dienā nobalsojušie iecirknī, atrašanās vietā un izbraukumā. Pasta balsošanas komisijām ir atsevišķa kolonna „Nobalsojuši pa pastu*”. Valsts lapā šis pasta skaitlis ir ieskaitīts kolonnā „Atrašanās vietā”.

Galīgajā valsts lapā aprēķins ir šāds: 169 605 − 742 + 620 031 + 14 014 + 3 733 = 806 641. No tiem 14 014 veido 9 538 nobalsojušie atrašanās vietā vēlēšanu dienā un 4 476 pasta balsošanas rādītājs. Tāpēc „Kopā” var samazināties arī tad, ja neviena vēlētāju skaita kolonna nesamazinās, bet pieaug mainīto balsu skaits. Pasta rādītāja nozīmi un tā attēlošanu aplūkojam pasta balsošanas nodaļā.

Avoti: T02T08

Iecirkņu kopskaita samazinājumi pēc iecirkņu slēgšanas

Publikācijās kopš 3. oktobra plkst. 20.31 iecirkņa „Kopā” vērtība samazinājās 532 reizes 444 iecirkņos, kopā par 8 853. Tā ir publicēto tabulas šūnu izmaiņu neto summa, nevis no uzskaites izņemtu cilvēku skaits. 190 samazinājumi bija par 1, 90 par 2 un 52 par 3. Lielākie bija par 763, 724, 489, 439, 426 un 422. Neviena vērtība nenokrita līdz nullei. Piemēram, Rīgas iecirknī Nr. 145 3. oktobra plkst. 22.55 publikācijā „Kopā” samazinājās no 3 108 uz 2 384, jo kolonna „Iecirknī” samazinājās no 2 378 uz 1 654.

Sadalījums pēc tā, kura rindas sastāvdaļa mainījās, ir šāds:

Lielākā daļa mainīto balsu pieauguma gadījumu pirmo reizi redzama 4. oktobra plkst. 0.43 publikācijā (204 no 306 gadījumiem). Šo pašvaldību lapu iepriekšējās versijas mūsu arhīvā nav, tāpēc izmaiņa notika laikā starp iepriekšējo saglabāto versiju un plkst. 0.43, ne obligāti plkst. 0.43. Valsts lapā mainīto balsu kopskaits nemainījās vienmērīgi. Pēc lapā norādītā atjaunināšanas laika tas bija 77 (plkst. 20.30), 280 (21.00), 213 (22.55), 656 (0.42), 749 (1.52), līdz 730 (3.43) un galā 742 (14.05). Visās publikācijās bija norādīts „Dati par 933 no 933 iecirkņiem”. Arī glabāšanā nodoto balsu skaits mainījās pēc iepriekšējās balsošanas beigām 2. oktobrī: 169 610 (2. oktobrī plkst. 16.37), 169 611 (3. oktobrī plkst. 12.01–17.12), pēc iecirkņu slēgšanas 169 590–169 608 un galā 169 605. Galīgās 742 mainītās balsis ir 0,44 % no 169 605 glabāšanā nodotajām balsīm.

Ierobežojumi: 77 gadījumos attiecīgās pašvaldības lapas 1–3 iepriekšējās aktivitātes publikācijas mūsu arhīvā nav. Trīs no septiņiem plkst. 20.31 publikācijā redzamajiem samazinājumiem varēja būt publicēti jau pirms plkst. 20.00.

• 306 gadījumi 299 iecirkņos: pieauga tikai mainīto balsu („Mainījuši”) skaits, kopā par 829. Tas saskan ar kārtību, kādā glabāšanā nodotā balss tiek anulēta, ja vēlētājs nobalso arī vēlēšanu dienā, taču publiskajos datos cēlonis nav norādīts.
• 152 gadījumi 150 iecirkņos: samazinājās tikai balsotāju skaits iecirknī, kopā par 5 012.
• 26 gadījumi 26 pasta balsošanas komisijās: samazinājās tikai pasta kolonna, kopā par 431, visi 4. oktobra plkst. 18.10 publikācijā.
• 17 gadījumi: samazinājās tikai „Nodevuši”, kopā par 20. 4 gadījumi: samazinājās tikai „Atrašanās vietā”, kopā par 513.
• 27 gadījumi, kuros mainījās vairākas sastāvdaļas, kopā par 2 048.

Avoti: T01T02T03T04T31

Valsts kopskaita samazinājumi un Rīgas rindas pārsniegums par 4 907

Mūsu saglabātajās CVK lapu versijās valsts aktivitātes lapai bija 57 atšķirīgi saturi. Tajos kopskaits „Nobalsojušie” samazinājās 8 reizes (norādīti CVK publikāciju laiki):

Četri samazinājumi notika pirms vēlēšanu dienas. 5 CVK publikācijās (30. septembrī un 2. oktobrī) Rīgas vēlēšanu apgabala lapas rinda „Rīga” bija par 4 907 lielāka nekā Rīgas pilsētas lapa visās septiņās salīdzinātajās šūnās, arī iepriekšējās balsošanas kolonnās. Pārsniegums ir vienāds ar tās pašas lapas rindu „Ārvalstis”, kurā ir 4 907 pasta balsošanas rādītājs. Tāpat par 4 907 bija lielāks valsts kopskaits, piemēram, 178 960 pret 174 053 nākamajā versijā. Katru reizi tas bija redzams tikai dažas minūtes, līdz nākamajai CVK publikācijai. Pārējās 46 mūsu saglabātajās versijās rinda „Rīga” precīzi sakrita ar pilsētas lapu. Tā bija aktivitātes datu attēlošanas neatbilstība, un rezultātus tā neietekmēja.

Vēlēšanu dienas samazinājumi ir neto izmaiņas. Plkst. 12.20 Rīgas iecirknis Nr. 121 samazinājās par 717 (no 1 757 uz 1 040), bet iecirkņi Nr. 131 un Nr. 132 tajā pašā publikācijā pieauga par 205 un 287. Plkst. 15.35 Mārupes iecirknis Nr. 934 samazinājās par 420 un atgriezās pie vērtības, kāda tam bija pirms plkst. 14.41. Rīgas iecirknis Nr. 144 samazinājās par 59, bet septiņi citi iecirkņi kopā pieauga par 60. Pēdējais samazinājums par 431 4. oktobrī plkst. 18.10 padarīja aktivitātes kopskaitu vienādu ar rezultātu protokolu kopskaitu „Nobalsojušie” (806 641). Tā ir saskaņošana, nevis jauna novirze.

• 30. septembrī plkst. 20.37: −4 775 (91 880 → 87 105; 5,90 % → 5,59 %)
• 2. oktobrī plkst. 15.37: −4 706 (177 671 → 172 965). Tā ir −4 907 atcelšana, ko daļēji kompensēja 201 jauna iepriekšējās balsošanas balss
• 2. oktobrī plkst. 16.18: −4 907 (178 960 → 174 053) pēc iepriekšējā pieauguma par 5 324
• 2. oktobrī plkst. 16.37: −4 907 (179 424 → 174 517) pēc iepriekšējā pieauguma par 5 371
• 3. oktobrī plkst. 12.20: −225 (394 474 → 394 249)
• 3. oktobrī plkst. 15.35: −419 (398 124 → 397 705)
• 4. oktobrī plkst. 1.52: −335 (804 773 → 804 438)
• 4. oktobrī plkst. 18.10: −431 (807 072 → 806 641; 51,81 % → 51,79 %)

Avoti: T05T06T24T23

Pārtraukums no plkst. 21.01 līdz 22.55

No 3. oktobra plkst. 21.01 līdz 22.55 nebija neviena jauna aktivitātes publikācija, gandrīz divas stundas (1 h 54 min). Šajā laikā iznāca 7 rezultātu publikācijas (plkst. 21.10, 21.25, 21.41, 21.56, 22.11, 22.26 un 22.42). Salīdzinājumam: vēlēšanu dienā no plkst. 17.13 līdz 20.31 aktivitātes publikāciju nebija 3 h 18 min, bet no plkst. 22.55 līdz 0.43 1 h 47 min. Pārtraukuma iemeslu dati nerāda.

Pārtraukums bija pamanāms ārvalstu iecirkņos. Plkst. 22.42 publikācijā rezultātu lapā bija 29 ārvalstu klātienes iecirkņu dati. Aktivitātes lapa (atjaunināšanas laiks plkst. 21.00) rādīja nobalsojušos tikai 18 no 82 klātienes iecirkņiem. 13 ārvalstu iecirkņiem protokols jau bija publicēts, bet aktivitātes lapā tiem joprojām bija 0. Plkst. 22.42 publikācijā 12 šādiem iecirkņiem kopā bija 2 247 nobalsojušie. Plkst. 22.55 aktivitātes lapā visiem 13 iecirkņiem parādījās tieši protokolos norādītie skaiti. Tātad tas bija publikāciju secības jautājums, nevis vēlētāju trūkums.

Arī Latvijā pirmā aktivitātes publikācija pēc iecirkņu slēgšanas (plkst. 20.31) bija nepilnīga. 37 rindās vērtība laika posmā 8.00–20.00 bija mazāka nekā posmā 8.00–16.00, un 35 no tām rādīja 0. CVK publicēja jaunas rezultātu versijas plkst. 20.40, 20.45 un 20.55, taču aktivitātes lapas palika tās pašas. Plkst. 21.01 bija aizpildītas 22 no 37 rindām, bet pārējās 15 tika aizpildītas tikai plkst. 22.55.

Ierobežojums: ārvalstu aktivitātes lapas versijas no pārtraukuma laika mūsu arhīvā nav. Ka tā nemainījās, secinām no valsts un apgabalu aktivitātes lapām, kas visu laiku palika nemainītas, un no CVK norādes uz aktuālo publikāciju.

Avoti: T13T12T15T14

Pārklājuma teksts attiecas uz rindu, nevis laika posmu

Valsts un apgabalu aktivitātes lapās CVK norāda pārklājumu tekstā „Dati par X no Y iecirkņiem”. Tas ir uznirstošs paskaidrojums, ko redz tikai tad, kad uz šūnas novieto kursoru. Tas ir viens visai rindai, nevis katram laika posmam. No 10 252 rindām, kurās šis teksts ir pie visiem trim laika posmiem (8.00–12.00, 8.00–16.00 un 8.00–20.00), 10 202 rindās tas ir vienāds visos trijos.

Tāpēc teksts var pārsniegt to iecirkņu skaitu, kuriem attiecīgajā laika posmā ir vērtība virs nulles. Apgabala rindu salīdzinājumā ar pašvaldību lapām tā notika 178 reizes, galvenokārt 3. oktobra plkst. 16.01, 20.31 un 16.12 publikācijās. Lielākais gadījums: Rīgas rinda laika posmā 8.00–16.00 plkst. 16.01 rādīja 31 761 ar tekstu „Dati par 162 no 163”, bet Rīgas pilsētas lapā tobrīd vērtība virs nulles šajā laika posmā bija 41 iecirknim no 163. Iecirknis var arī pamatoti uzrādīt 0, tāpēc salīdzinājums balstās uz vērtībām virs nulles.

Galīgajā valsts lapā laika posmu rinda joprojām rāda „Dati par 1021 no 1059”. Turpretim tabulas „Nobalsojušie kopā” kolonna „Kopā” rāda „Dati par 1059 no 1059”. Starpība ir 38, tikpat, cik ir pasta balsošanas komisiju, kurām laika posmu rindu nav. Šī saikne ir mūsu secinājums, un CVK lapā to nenorāda. Ārvalstu aktivitātes lapā ir divi iecirkņu kopskaiti: „Iecirkņa komisiju kopskaits: 82” (klātienes iecirkņi) un „… 120” (kopā ar 38 pasta balsošanas komisijām). Abi ir pareizi savām tabulām, taču tie atrodas dažādās cilnēs.

Avoti: T17T18T19

Laika posmu vērtību izmaiņas pēc posma beigām

Pēc laika posma beigām jau publicētas balsošanas iecirknī vērtības Latvijas iecirkņos mainījās 257 reizes. Laika posmā 8.00–12.00 tas notika 19 reizes 18 iecirkņos (9 samazinājumi kopā par 1 017 un 10 pieaugumi kopā par 305). Laika posmā 8.00–16.00 tas notika 58 reizes 55 iecirkņos (35 samazinājumi par 3 190 un 23 pieaugumi par 1 679). Laika posmā 8.00–20.00 tas notika 180 reizes 173 iecirkņos (167 samazinājumi par 6 042 un 13 pieaugumi par 141), visbiežāk plkst. 22.55 un 21.01 publikācijās. Daļa 12.00 posma izmaiņu notika dažu minūšu laikā pēc pirmās publikācijas, bet 20.00 posma izmaiņas notika vairākas stundas pēc iecirkņu slēgšanas. Piemēri: Ropažu novada iecirknī Nr. 798 vērtība mainījās no 3 211 uz 2 452 (plkst. 21.01), Rīgas iecirknī Nr. 121 laika posmā 8.00–12.00 no 1 030 uz 313 (plkst. 12.20). Cēlonis datos nav redzams, un tie var būt pamatoti labojumi.

Mainījās arī valsts laika posmu kopskaiti. Laika posma 8.00–16.00 vērtība pēc plkst. 16.30 vēl vairākkārt mainījās no 456 675 līdz galīgajai 455 930 (kopš 4. oktobra plkst. 2.59). Lielākā daļa šo izmaiņu notika tajās pašās publikācijās, kurās pieauga rindas pārklājums. Tikai plkst. 1.52 (−95) un 2.59 (+32) izmaiņas notika bez pārklājuma pieauguma.

Avoti: T21T22T20T15

Galīgā saskaņošana

Galīgajā stāvoklī (4. oktobra plkst. 18.10 publikācija, lapā norādītais atjaunināšanas laiks plkst. 18.09) aktivitātes kolonna „Kopā” sakrīt ar rezultātu protokolu „Nobalsojušie” visos 1 059 iecirkņos 43 pašvaldību un ārvalstu lapās, ieskaitot 38 pasta balsošanas komisijas. Neatbilstību nav, trūkstošu iecirkņu nav, un abu pušu kopsumma ir 806 641. Pasta balsošanas komisijām abi skaitļi uzskaita nosūtītos materiālus, nevis nodotās balsis.

Kolonnas „Kopā” pārklājums pirmo reizi sasniedza „Dati par 1059 no 1059” 4. oktobrī plkst. 6.25. Tas bija 11 h 24 min pirms rezultātu 100 % publikācijas (plkst. 17.49). Pēc tam aktivitātes kopskaits vēl mainījās par +5, 0 un −431. Pēc plkst. 18.10 neviena aktivitātes lapa jaunu saturu nesaņēma (mūsu arhīvā valsts un apgabalu lapas ir līdz 5. oktobra rītam). Neliela atšķirība ir starp abām CVK vietnēm: cvk.lv rāda 51,78 %, bet dati.cvk.lv 51,79 %. Skaitļi ir vienādi (806 641 no 1 557 615), un atšķirība atbilst noapaļošanai uz leju pret parasto noapaļošanu.

Avoti: T27T14T05T28

Ko CVK lapās nozīmē pasta „Nobalsojušie”

CVK rezultātu lapā par ārvalstīm (dati.cvk.lv) visiem 120 iecirkņiem lietota viena aile „Nobalsojušie”. Šajos 120 ir 82 klātienes iecirkņi un 38 pasta balsošanas komisijas. Galīgajā stāvoklī lapas galvenē rakstīts „Nobalsojušie: 23 196 (11,63%)” un „Derīgās aploksnes: 21 619 (10,84%)”. Lapā ir tikai viena piezīme, un tā attiecas uz procentu aprēķinu. Paša skaitļa nozīme tur nav paskaidrota. Tas attiecas uz noformējumu, jo paši skaitļi savā starpā saskan.

Definīcija ir ārvalstu aktivitātes lapā, pie ailes „Nobalsojuši pa pastu*”: „Pasta balsošanā par nobalsojušo vēlētāju skaitu uzskata vēlētāju skaitu, kuriem nosūtīti balsošanas materiāli un kuri nav nobalsojuši vai nodevuši balsi glabāšanā iecirknī klātienē.” Mūsu arhīvā šī piezīme ir visās šīs lapas versijās, bet nevienā citā dati.cvk.lv lapā. Galīgajā stāvoklī 38 pasta komisijām ir 4 476 „Nobalsojušie”, 2 905 derīgās vēlēšanu aploksnes un 2 893 derīgās vēlēšanu zīmes.

2026. gadā vēlētājs pieteicās pasta balsošanai tikai e-pakalpojumā latvija.gov.lv, no 29. augusta līdz 25. septembrim. Balsošanas materiāli bija pieejami e-pakalpojumā, un vēlētājs tos pats lejupielādēja un izdrukāja (CVK instrukcijas Nr. 5 6. un 7. punkts). Individuāli vēlētājam nekas netiek nosūtīts. Līdz 2025. gada 11. jūlijam iecirkņa komisija nosūtīja katram vēlētājam e-pastu ar tīmekļvietnes adresi, kur materiāli pieejami. Materiālus paši vēlētāji drukāja jau kopš 2021. gada 20. oktobra. Tāpēc vārdam „nosūtīti” pašreizējā kārtībā nav tiešas atbilsmes, un nav zināms, kādu notikumu skaitlis uzskaita. Piezīme turklāt atskaita tos, kas nobalsoja klātienē, tātad tas nav tikai „nosūtīto materiālu” skaits.

Avoti: B3-01B3-02F8-06Q-09B3-26

4 907 ailē „Atrašanās vietā” no 29. septembra

Rīgas apgabala aktivitātes lapā rindā „Ārvalstis” bija skaitlis 4 907, ar norādi „Dati par 38 no 38”. Tas atradās ailē „Nobalsojuši vēlēšanu dienā / Atrašanās vietā”. Skaitlis bija redzams jau 29. septembrī plkst. 14.15 (agrākā mūsu saglabātā aktivitātes lapas versija), četras dienas pirms vēlēšanu dienas. Valsts lapā atsevišķas rindas „Ārvalstis” nav. Tur 4 907 bija iekļauti rindas „Rīga” un rindas „Kopā” ailē „Atrašanās vietā”, ar pārklājumu „Dati par 181 no 201” un „Dati par 904 no 967”. Nevienā mūsu saglabātajā valsts un Rīgas apgabala lapas versijā nav vārda „pasta” vai piezīmes.

Tas ietekmēja arī kopējo skaitli. 29. septembrī valsts lapas galvenē bija „Nobalsojušie: 43 396 (2,79%)”. Šis skaitlis sastāvēja no 38 489 glabāšanā nodotajām balsīm un 4 907 pasta skaitļa, kas bija 11,3 % no kopējā skaita. Ārvalstu lapa tajā pašā laikā rādīja „Nobalsojušie: 4 907 (2,46%)”, kamēr visās klātienes ārvalstu iecirkņu rindās bija 0. Galīgajā stāvoklī valsts ailē „Atrašanās vietā” ir 14 014. No tiem 9 538 ir balsošana atrašanās vietā Latvijā un 4 476 ir pasta skaitlis, tas ir, 31,9 % ailes. Publikācijā pirms plkst. 18.09 pasta skaitlis bija 4 907 no 14 445 jeb 34,0 %.

Šāds noformējums nav pretrunā ar ārvalstu lapas piezīmi, un aritmētika ir pareiza. Tomēr valsts un apgabala lapās pasta skaitlis izskatās pēc vēlēšanu dienā atrašanās vietā nobalsojušajiem, un nekas to nepaskaidro.

Avoti: T07T08B3-04Q-09

Samazinājums par 431 pēc 100 % rezultātu

Ārvalstu aktivitātes lapā aile „Nobalsojuši pa pastu*” rādīja 4 907 visās mūsu saglabātajās versijās, pēdējā no tām 4. oktobrī plkst. 12.35. Versijā, kas publicēta 4. oktobrī plkst. 18.10, skaitlis kļuva 4 476 (lapā norādītais atjaunināšanas laiks: plkst. 18.09). Skaitlis samazinājās 26 komisijās, un 12 komisijās tas nemainījās. Lielākais samazinājums bija komisijā Nr. 2088 „LATVIJA (RĪGA)”: 838 → 740 (−98). Pārējās komisijās samazinājumi bija mazāki, lielākais par 50.

Ar to izskaidrojams viss vēlu notikušais valsts vēlētāju aktivitātes samazinājums: no 807 072 (51,81 %) līdz 806 641 (51,79 %). Rīgas apgabalā skaitlis samazinājās no 278 678 līdz 278 247. Kad rezultāti sasniedza 100 % (4. oktobrī plkst. 17.49) un arī nākamajā publikācijā (plkst. 18.05), aktivitātes sadaļa rādīja 807 072. Protokolu „Nobalsojušie” kopsumma tobrīd bija 806 641. Visa 431 starpība bija 26 pasta komisijās. Valsts skaitlis 807 072 ir mūsu saglabātajās lapās. Komisiju līmeņa vērtības šajās divās versijās ir secinātas, jo ārvalstu lapas versiju no šī laika mūsu arhīvā nav. Pēc plkst. 18.09 aktivitātes lapas sakrita ar protokoliem visos 1 059 iecirkņos.

Protokolos skaitlis 4 907 nekad neparādījās. Pasta „Nobalsojušie” protokolos pirmo reizi pārsniedza nulli versijā, kas publicēta 4. oktobrī plkst. 7.54. Skaitlis 4 476 tika sasniegts, kad bija publicētas visas 38 komisijas. Četrās komisijās pirmais publicētais skaitlis bija mazāks un vēlāk tika palielināts, kamēr derīgo aplokšņu skaits palika tāds pats. Pirmo publicēto vērtību summa visās 38 komisijās bija 4 430.

Lapas nepaskaidro, ko veido 431. Tas sakrīt ar piezīmes lasījumu, ka atskaitīti vēlētāji, kuri nobalsoja klātienē vai nodeva balsi glabāšanā. Tomēr publiskajos datos tas nav apstiprināts.

• Stokholma, Nr. 2050: 142 → 173
• Dublina, Nr. 2052: 92 → 100
• Baku, Nr. 2055: 9 → 15 (pa vidu pagaidu atsaukšana: lapā uz laiku rādīja nulles)
• Taškenta, Nr. 2059: 23 → 24 (pa vidu pagaidu atsaukšana: lapā uz laiku rādīja nulles)

Avoti: B3-03F8-07T09T10Q-09B3-06

Cik aplokšņu atgriezās

38 pasta komisijās bija 4 476 „Nobalsojušie” un 2 905 derīgās vēlēšanu aploksnes, tātad attiecība ir 64,9 %. Pārējos 1 571 gadījumā (35,10 %) derīgas aploksnes nav. Publicētie dati neļauj noteikt, cik no šiem materiāliem netika atsūtīti atpakaļ, cik aplokšņu pienāca par vēlu un cik bija nederīgas. Tāpēc 4 907, 4 476 un 1 571 nav balsu skaits, un 1 571 nav ne zaudētas, ne noraidītas balsis.

Starp komisijām attiecība ļoti atšķiras. Mediāna ir 71,2 %, bez Nr. 2088 tā ir 71,4 %. Kopējā attiecība bez Nr. 2088 ir 69,2 % (2 587 no 3 736). Komisijām ar 100 un vairāk „Nobalsojušajiem” attiecība bija no 13,6 % Atēnās (17 no 125) līdz 90,2 % Vīnē (203 no 225). Ņūdeli bija 17 no 17. Mazām komisijām procentu bāze ir ļoti maza. Aploksne var pienākt arī citai komisijai, nevis tai, kas izvēlēta reģistrācijā (instrukcijas Nr. 5 17. punkts). Tāpēc komisiju attiecības ir tikai aptuvens atgriešanās rādītājs.

Ja dalību mēra pēc derīgajām aploksnēm, ārvalstīs tā ir 10,84 % (CVK skaitlis „Nobalsojušie” ir 11,63 %), bet valstī kopā 51,69 % (CVK skaitlis ir 51,79 %). CVK pati publicē derīgo aplokšņu īpatsvaru: 10,84 % ārvalstīs un 51,65 % valstī kopā. Tātad šis rādītājs ir publiski pieejams. Instrukcija Nr. 5 paredz, ka komisijas uzskaita nederīgās pasta aploksnes un to iemeslus (24., 25. un 30. punkts). CVK rezultātu un aktivitātes lapās šie dati netiek rādīti.

Derīgajās pasta aploksnēs derīgo vēlēšanu zīmju bija par 12 mazāk nekā aplokšņu (0,41 %). Klātienes iecirkņos ārvalstīs šī starpība bija 126 (0,67 %).

• Komisijas, kurās attiecība bija zem 50 %: Kaira 2 no 16, Atēnas 17 no 125, Tbilisi 3 no 15, Budapešta 12 no 31, Kijiva 2 no 5, Baku 6 no 15, Kanbera 27 no 67, Nr. 2088 „LATVIJA (RĪGA)” 318 no 740 (43,0 %).

Avoti: B3-14B3-05Q-10T32B3-16

Pasta balsis skaitīja pēdējās

Pasta aploksnes drīkst atvērt un skaitīt tikai tad, kad balsošana beigusies visos ārvalstu iecirkņos. Pēc mūsu aprēķina pēdējie ārvalstu iecirkņi bija jāslēdz plkst. 20.00 pēc vietējā laika, tas ir, 4. oktobrī plkst. 6.00 pēc Rīgas laika. Pirmā pasta komisija (Seula, Nr. 2051) parādījās 4. oktobra plkst. 7.54 versijā. Pēdējā komisija, kas atrodas ārvalstīs (Hāga, Nr. 2038), parādījās plkst. 16.02 versijā. Komisija Nr. 2088 parādījās plkst. 17.49 versijā. Publiskie dati rāda tikai publicēšanas laikus, nevis to, kad komisijas sāka un beidza skaitīt.

Pēdējie Latvijas iecirkņi pirmo reizi tika publicēti 4. oktobra plkst. 8.55 versijā. Tie bija Rīgas Nr. 64 un Ropažu novada Nr. 739 un Nr. 798. Pēc tam visas 30 pirmās publikācijas bija pasta komisijas. Līdz 100 % pagāja 8 h 54 min. Šajā laikā vairāku Latvijas iecirkņu dati joprojām tika uz laiku atsaukti un publicēti atkārtoti.

Pēdējā Rīgas vieta bija starp 7. sarakstu „APVIENOTAIS SARAKSTS” (AS) un 14. sarakstu „PROGRESĪVIE” (PRO). PRO šīs vietas iegūšanai trūka 437 balsu plkst. 8.55, 207 balsu plkst. 13.15, 112 balsu plkst. 15.32 un 12 balsu plkst. 16.02. Starpība nesamazinājās vienmērīgi: plkst. 9.26 tā bija 350, bet plkst. 9.41 atkal 431. Šīs starpības aprēķinājām mēs ar Sentlagija metodi. Mūsu aprēķins sakrita ar CVK mandātu aili visās saglabātajās apgabalu publikācijās.

Komisija Nr. 2088 „PASTA BALSOŠANAS KOMISIJA – LATVIJA (RĪGA)” atrodas Latvijā, bet CVK to uzskaita ārvalstu sadaļā. Ar nullēm tā bija redzama jau no pirmās rezultātu publikācijas. Tās skaitļi parādījās plkst. 17.49 publikācijā, un tā bija vienīgā komisija, kas šajā publikācijā mainījās. Komisijai bija 740 „Nobalsojušie” un 318 derīgās aploksnes un zīmes. AS saņēma 106 balsis, 9. saraksts (JV) 47 un PRO 64. CVK mandātu ailē Rīgā AS mandātu skaits samazinājās no 14 uz 13, bet PRO palielinājās no 5 uz 6. Valstī kopā AS mandātu skaits samazinājās no 42 uz 41, bet PRO palielinājās no 9 uz 10. Plkst. 18.05 komisijas sarakstu balsis tika mainītas: AS +1, JV +1, PRO −2. Kopsummas un mandāti palika tādi paši, bet AS šīs vietas iegūšanai trūkstošo balsu skaits samazinājās no 23 uz 17, un PRO rezerve no 8 uz 6 balsīm. Lapā šī izmaiņa nebija atzīmēta.

Pēdējā Rīgas vieta bija tik tuvu, ka to ietekmēja arī pēdējā publicētā komisija. Tas parāda tikai to, cik maza bija starpība, nevis kādas balsu grupas īpašu nozīmi.

Avoti: B3-10B3-11B3-09

Laiks salīdzinājumā ar citām valstīm

Dažās citās valstīs pasta balsošanas termiņi ir vēlēšanu dienā vai pirms tās, tāpēc pasta balsis skaita kopā ar pārējām. Somijā balsij no ārvalstīm jāpienāk līdz plkst. 19.00 piektdienā pirms vēlēšanu dienas. Vācijā visām pasta balsīm, ne tikai ārvalstu, jāpienāk līdz plkst. 18.00 vēlēšanu dienā. Igaunijā vēlēšanu zīmei jānonāk Igaunijā līdz vēlēšanu dienai. Šie piemēri ir tikai konteksts; Latvijā termiņu nosaka likums.

CVK biežāk uzdoto jautājumu sadaļa iesaka, lai aploksne pienāk iecirknī līdz 3. oktobrim; tas vēlētājiem ir droša vienkāršošana.

Avoti: B3-27B3-26

Ko CVK publicē no iecirkņa protokola

Iecirkņa komisijas vēlēšanu gaitas žurnālā ir daudz vairāk ziņu, nekā redzams rezultātu lapās. CVK 2026. gada 18. jūnija instrukcija Nr. 16 „15. Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcija” paredz uzskaitīt vēlētājiem izsniegtās aploksnes, nobalsojušos pēc balsošanas veida un anulētās glabāšanā nodotās balsis. Tāpat jāuzskaita derīgās vēlēšanu aploksnes pēc balsošanas veida, aploksnes bez derīgas vēlēšanu zīmes pēc iemesla un derīgās vēlēšanu zīmes (derīgās aploksnes mīnus aploksnes bez derīgas zīmes). Balsu summai par visiem kandidātu sarakstiem jāsakrīt ar derīgo vēlēšanu zīmju skaitu.

dati.cvk.lv katram iecirknim rāda tikai trīs skaitļus: „Nobalsojušie”, „Derīgās aploksnes” un „Derīgās zīmes”. Tiem pievienotas balsis par katru no 14 kandidātu sarakstiem. Izsniegtās aploksnes, nederīgās aploksnes, nederīgās reģistrācijas aploksnes, aploksnes pēc balsošanas veida un aploksnes bez derīgas vēlēšanu zīmes nav publicētas. Mēs pieņemam, ka šie trīs rādītāji atbilst žurnāla laukiem par nobalsojušajiem, derīgajām vēlēšanu aploksnēm un derīgajām vēlēšanu zīmēm. Tā ir mūsu interpretācija, un publiskajos datos tā nav apstiprināta.

Publicētie skaitļi savā starpā sakrīt. Pārbaudījām visas mūsu saglabātās iecirkņu rindas. Sarakstu balsis vienmēr saskaitās līdz rindas kopsummai. Derīgo vēlēšanu zīmju nekad nav vairāk nekā derīgo aplokšņu. Ja publicētas gan derīgās zīmes, gan sarakstu balsis, abi skaitļi ir vienādi. 100 rindās (99 iecirkņos) sarakstu balsis bija publicētas, bet nobalsojušo, aplokšņu un zīmju rinda vēl rādīja nulles, tāpēc tur šo pārbaudi nevar veikt. Šīs pārbaudes rāda tikai to, ka skaitļi savstarpēji saskan. Tās nepierāda, ka skaitļi ir pareizi. Uz lapu kopsummām tās neattiecas, un neatbilstības kopsummās aplūkotas citā nodaļā.

Vēlētāju aktivitātes tabulās ailē „Kopā” mainītās balsis (aile „Mainījuši”) ir atskaitītas. 933 iekšzemes iecirkņos, kuros ir iepriekšējās balsošanas ailes, „Kopā” atbilst formulai: „Nodevuši” − „Mainījuši” + vēlēšanu dienā nobalsojušie (iecirknī, atrašanās vietā un izbraukumā). Galīgajā stāvoklī šis skaitlis visur sakrīt ar rezultātu lapas „Nobalsojušie”.

Avoti: A7-02A7-22A7-07A7-08A7-03

Deviņi iecirkņi, kuros derīgo aplokšņu ir vairāk nekā nobalsojušo

Deviņos iekšzemes iecirkņos „Derīgās aploksnes” pārsniedz „Nobalsojušie”: astoņos par vienu aploksni, vienā par divām, kopā par 10 aploksnēm. Visos deviņos ir arī mainītās balsis (aile „Mainījuši”), un astoņos pārsniegums ir tieši vienāds ar mainīto balsu skaitu; tas, visticamāk, ir uzskaites jautājums. Šie skaitļi nemainījās no iecirkņa pirmās publikācijas līdz pēdējai mūsu saglabātajai versijai (5. oktobrī plkst. 8.21). Nevienā citā iecirknī tādas starpības mūsu arhīvā nav, un dati.cvk.lv pie šiem iecirkņiem nav piezīmju.

Aili „Mainījuši” mēs saprotam tā: tās ir glabāšanā nodotās balsis, kuras anulēja, jo vēlētājs vēlāk nobalsoja vēlreiz. No 577 iekšzemes iecirkņiem, kuros mainīto balsu nav, aplokšņu pārsniegums nav nevienā. No 356 iecirkņiem, kuros mainītās balsis ir, tas ir deviņos. Tā ir saistība, nevis pierādīts cēlonis.

CVK 4. oktobra paziņojumā rakstīts, ka balsu skaitīšanas sākums aizkavējās, jo instrukcija prasīja vispirms pārbaudīt glabāšanā nodoto balsu derīgumu. Pārbaudes mērķis ir nepieļaut, ka vienam vēlētājam ieskaita divas balsis. Pēc CVK datiem, šādu balsu ir „vairāk nekā 700”. Pēc pašvaldību vēlēšanu komisiju signāliem CVK ārkārtas sēdē mainīja instrukcijā noteikto secību un ļāva atvērt vēlēšanu dienas kastes, kamēr pārbaude vēl turpinājās. CVK valsts līmeņa aktivitātes tabulā mainīto balsu ir 742. Nevaram apgalvot, ka tieši šo skaitli CVK domāja ar „vairāk nekā 700”.

Avoti: A7-04A7-05A7-06A7-24

Starpība starp nobalsojušajiem un derīgajām aploksnēm

1 021 klātienes iecirknī (iekšzemē un ārvalstīs) bija 802 165 nobalsojušie un 801 596 derīgās vēlēšanu aploksnes. Starpība ir 569 jeb 0,071 %. Tas ir neto skaitlis: deviņi iecirkņi ar negatīvu starpību to samazina, un, saskaitot tikai pozitīvās starpības, iznāk 579. Iekšzemē starpība bija 563 no 783 445 (0,072 %), ārvalstu klātienes iecirkņos 6 no 18 720 (0,032 %).

Starpība ir neliela un izkliedēta. 762 iecirkņos nobalsojušo un derīgo aplokšņu skaits ir vienāds. 250 iecirkņos starpība ir pozitīva, bet 216 no tiem tā ir tikai 1–3. Lielākā starpība vienā iecirknī ir 48 no 3 183 nobalsojušajiem (1,51 %), kas ir 8,4 % no kopējās neto starpības. Nākamās lielākās ir 16 un 11.

Iecirkņos ar mainītajām balsīm vidējā starpība ir lielāka nekā pārējos: 0,084 % pret 0,054 %. Tomēr šie iecirkņi ir vidēji daudz lielāki (1 329 pret 535 nobalsojušajiem), tāpēc no šī salīdzinājuma nevar secināt cēloni.

Instrukcija Nr. 16 ļauj saprast, kas šajā starpībā var būt: nederīgās aploksnes (piemēram, saplēstas vai bez zīmoga) un nederīgās reģistrācijas aploksnes. Vēl viena iespēja ir aploksnes, kuras vēlētājs kastē neiemeta, bet tas ir tikai mūsu pieņēmums. CVK šo sadalījumu nepublicē, tāpēc starpības sastāvu no publiskajiem datiem noteikt nevar.

Avoti: A7-09A7-10A7-11

Aploksnes bez derīgas vēlēšanu zīmes

CVK nederīgo vēlēšanu zīmju skaitu iecirkņiem nepublicē. Mēs to aprēķinām kā derīgās vēlēšanu aploksnes mīnus derīgās vēlēšanu zīmes, un šajā nodaļā to saucam par nederīgajām vēlēšanu zīmēm. Šis skaitlis atbilst žurnāla laukam par aploksnēm bez derīgas vēlēšanu zīmes. Tajā ietilpst arī tukšas aploksnes, ko vēlētājs var iesniegt apzināti. Tāpēc augstāks īpatsvars var atspoguļot arī vēlētāju izvēli.

Kopā šādu aplokšņu bija 10 655 no 804 501 (1,324 %). Klātienes iecirkņos 1,328 %, iekšzemē 1,343 %, ārvalstu klātienes iecirkņos 0,673 %, pasta balsošanas komisijās 0,413 %. Vēlēšanu apgabalos visaugstākais īpatsvars bija Latgalē (2,015 %), tad Kurzemē (1,370 %), Zemgalē (1,291 %), Vidzemē (1,230 %) un Rīgā kopā ar ārvalstīm (1,194 %; bez ārvalstīm 1,233 %). No pašvaldībām augstākais īpatsvars bija Daugavpils pilsētā (2,84 %), zemākais iekšzemē Siguldas novadā (0,96 %).

Iecirkņu īpatsvari atšķiras vairāk, nekā varētu izskaidrot nejaušība. Ja iecirkņus salīdzina ar valsts klātienes vidējo rādītāju, izceļas deviņi: septiņi ar augstu īpatsvaru (seši no tiem Daugavpils pilsētā) un divi ar zemu. Ja katru iecirkni salīdzina ar pārējiem savas pašvaldības iecirkņiem, Daugavpils iecirkņi vairs neizceļas, un no pašvaldības vidējā būtiski atšķiras četri iecirkņi: trīs ar augstu un viens ar zemu īpatsvaru. Šo iecirkņu skaits ir atkarīgs no izvēlētā sliekšņa, un vēl pieci iecirkņi ir tuvu tam. Tas pats par sevi neko nepasaka par cēloni.

117 klātienes iecirkņos nav nevienas aploksnes bez derīgas vēlēšanu zīmes. Ja pieņem, ka īpatsvars katrā pašvaldībā ir vienāds visos tās iecirkņos, varētu sagaidīt apmēram 64 šādus iecirkņus. Tomēr lielās izkliedes dēļ nulles ir biežākas, nekā šis aprēķins paredz. Lielākajā no šiem iecirkņiem ir 1 440 nobalsojušie. Tur trīs publicētie skaitļi ir vienādi, un ar tiem sakrīt arī aktivitātes tabula (434 glabāšanā nodotās balsis, 891 vēlēšanu dienā iecirknī un 115 atrašanās vietā). Nulle nederīgo vēlēšanu zīmju ir pilnīgi iespējams rezultāts. Arī 2022. gadā bija daudz iecirkņu bez nevienas nederīgas zīmes.

Avoti: A7-12A7-13A7-14A7-15A7-16F5-06

Daugavpils pilsēta

Daugavpils pilsētā (to nevajag jaukt ar Augšdaugavas novadu) nederīgo vēlēšanu zīmju īpatsvars bija 2,84 % (714 no 25 146). Pēc šī rādītāja pilsēta ir pirmajā vietā starp 43 teritorijām. Agrāk īpatsvars bija daudz zemāks: 2018. gadā 0,889 %, 2022. gadā 0,989 % (39. vieta no 44) un 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās 1,127 %. Tagad tas ir 2,5–3,2 reizes augstāks. Iepriekšējās trijās vēlēšanās nevienā Daugavpils iecirknī īpatsvars nesasniedza 3 % (augstākais bija 2,03 %, 2,42 % un 2,18 %). 2026. gadā 3 % sasniedza vai pārsniedza 13 no 29 iecirkņiem, un augstākais rādītājs bija 4,74 %.

Sešiem Daugavpils iecirkņiem, kas izceļas valsts mērogā, 2022. gadā īpatsvars bija no 0,8 līdz 1,3 %. Valsts klātienes vidējais tad bija 1,138 %. Iecirkņus salīdzinām pēc numura. Tas negarantē, ka telpas ir tās pašas: viena iecirkņa telpu nosaukums ir mainīts, bet cita iecirkņa skola tagad apzīmēta kā likvidēta. Arī Rēzeknes pilsētā īpatsvars pieauga līdz 1,574 %. Tur divi iecirkņi tikai nedaudz pārsniedz 3 %, kas nav salīdzināms ar Daugavpils mērogu.

Pašvaldību secība pēc šī rādītāja nav stabila: starp 2022. un 2026. gadu tā praktiski nesakrīt. Daugavpils skaitļi nav mainījušies kopš 100 % publikācijas. Publiskie dati neļauj šķirt tukšas aploksnes no citiem nederīguma iemesliem. Pieauguma cēlonis nav zināms, un mēs par to neizdarām secinājumus.

Avoti: A7-12A7-13F5-04F5-05F5-19

Salīdzinājums ar iepriekšējām vēlēšanām

CVK atvērto datu portālā data.gov.lv ir publicēti iecirkņu galīgie rezultāti 2018. un 2022. gada Saeimas vēlēšanām un 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tie ir apstiprināti galīgie dati, kuros nav publikāciju vēstures. 2026. gada skaitļi ir provizoriski rezultāti no dati.cvk.lv. Tāpēc ar šiem datiem nevar noskaidrot, vai arī agrāk vēlēšanu naktī bija pagaidu atsaukšanas, labojumi vai iecirkņi ar vairāk aploksnēm nekā nobalsojušajiem, kas izlaboti pirms rezultātu apstiprināšanas. Ja to neredzam, tas nenozīmē, ka tā nebija. Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir cita veida vēlēšanas, tāpēc tās ir vājāks salīdzinājuma pamats.

Lielākā daļa 2026. gada iezīmju bija arī agrāk: iecirkņu rādītāji ļoti atšķiras, un iecirkņu bez nevienas nederīgas zīmes ir vairāk, nekā varētu sagaidīt. Jaunas iezīmes ir trīs: aplokšņu pārsniegums deviņos iecirkņos, Daugavpils pilsētas rādītājs un ļoti mainījusies iepriekšējās balsošanas struktūra. Nav pārbaudīts, vai starp vēlēšanām mainījās nederīgu vēlēšanu zīmju definīcija vai vēlēšanu zīmju forma.

• Iecirkņi, kuros derīgo aplokšņu ir vairāk nekā nobalsojušo: 2018. gadā 1 (ārvalstīs), 2022. gadā 0, 2024. gadā 1, 2026. gadā 9.
• Klātienes starpība starp nobalsojušajiem un derīgajām aploksnēm (neto): 2018. gadā 1 005 (0,119 %), 2022. gadā 1 463 (0,160 %), 2024. gadā 205 (0,039 %), 2026. gadā 569 (0,071 %).
• Nederīgās vēlēšanu zīmes klātienes iecirkņos: 2022. gadā 1,138 %, 2024. gadā 1,113 %, 2026. gadā 1,328 % (par 0,19 procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā); 2018. gadā tikai iekšzemē 0,589 %.
• Iecirkņi bez nevienas nederīgas vēlēšanu zīmes: 2022. gadā 126, 2026. gadā 117; ja visur pieņem vienādu valsts vidējo rādītāju, abos gados būtu jāsagaida aptuveni 55.
• Iepriekšējā balsošana: 2022. gadā 63 342 balsis 66 iecirkņos trīs dienās, mainītās balsis 139; 2026. gadā 169 605 balsis 933 iecirkņos piecās dienās, mainītās balsis 742 (dažādos avotos 742–746). 2018. gadā mainīto balsu bija 34.

Avoti: F5-01F5-03F5-06F5-07F5-08F5-12F5-18

Ko nozīmē kandidāta vērtējums

Vēlēšanu naktī kandidātu rezultātus mūsu arhīvā satur tikai CVK vietnes cvk.lv kandidātu datu faili, pa vienam katram vēlēšanu apgabalam. Skaitlis, ko failā sauc par balsīm, nav kandidātam nodoto balsu skaits. Tas ir kandidāta vērtējums: saraksta balsis plus kandidāta plusi mīnus viņa svītrojumi. Jautājums ir tikai par nosaukumu, nevis par skaitļiem.

Visos arhivētajos failos šis vienādojums izpildās. Lielumu „vērtējums − plusi + svītrojumi” šajā nodaļā saucam par saraksta bāzi. Tā ir vienāda visiem viena saraksta kandidātiem visās 14 154 publikācijas, apgabala un saraksta kombinācijās, un negatīvu vērtējumu nav.

Kamēr apgabala protokolu 2. daļa nebija pilna, saraksta bāze 3 506 no 3 668 pārbaudāmajām publikācijām bija mazāka par tās pašas publikācijas saraksta balsīm, 162 bija vienāda ar tām un ne reizi nebija lielāka. Mēs to interpretējam tā, ka vērtējumā tika iekļauti tikai tie iecirkņi, kuru protokola 2. daļa jau bija ievadīta. Publiskajos datos šī interpretācija nav apstiprināta. Kad apgabala 2. daļa bija pilna, bāze sakrita ar saraksta balsīm visās 7 462 publikācijās.

Pēdējie arhivētie faili (izveidoti 5. oktobrī plkst. 8.33) visiem 1 428 kandidātiem 70 saraksta un apgabala kombinācijās precīzi atbilst dati.cvk.lv gala apgabalu sarakstu balsīm. Tā ir saskaņa starp diviem CVK publicēšanas kanāliem, nevis neatkarīga skaitīšanas pārbaude. Pašus plusus un svītrojumus pārbaudīt nevar, jo iecirkņu līmeņa 2. daļas dati nav publicēti.

Preferenču balsis darbojās tā, kā atvērto sarakstu sistēmā paredzēts. 12 no 28 sarakstiem, kas ieguva mandātus, pēc vērtējuma ievēlētie nesakrīt ar saraksta pirmajiem numuriem. Kopā 21 no 100 provizoriski ievēlētajiem nebija starp sava saraksta pirmajiem numuriem (tik, cik mandātu saraksts ieguva).

Avoti: A6-01A6-02A6-03A6-15

Protokola 2. daļa sekoja 1. daļai ar apmēram piecu stundu nobīdi

cvk.lv datu failā ir divi iecirkņu skaitītāji. Mēs tos lasām kā iecirkņu skaitu ar ievadītu protokola 1. daļu (sarakstu rezultāti) un ar ievadītu 2. daļu (kandidātu vērtējumi). Šī ir mūsu interpretācija, nevis CVK skaidrojums. Visi laiki ir Rīgas laikā. Laiki ar CVK zīmogu ir datu faila izveides laiki, nevis brīdis, kad iecirkņa komisija pabeidza darbu.

4. oktobrī plkst. 0.12 kandidātu rindas bija tikai Rīgas apgabala failā. Tā bāze (1 174 balsis) precīzi atbilst 15 ārvalstu iecirkņu sarakstu balsīm. Vidzemes, Latgales un Kurzemes faili bija tukši līdz plkst. 2.00, Zemgales fails līdz plkst. 2.15. Plkst. 2.20 kandidātu datos pēc mūsu rekonstrukcijas bija 62 iecirkņi, bet sarakstu rezultāti dati.cvk.lv bija publicēti 557 iecirkņiem. Plkst. 8.22 CVK pati norādīja 886 iecirkņus ar 2. daļu un 1 023 ar 1. daļu no kopumā 1 059. Kandidātu failu bāze tajā brīdī bija 71,2 % no dati.cvk.lv sarakstu balsīm: Rīgā 50,1 %, Latgalē 97,4 %. Tā ir balsu daļa, nevis iecirkņu daļa.

Starpība dienas gaitā saruka: 965 pret 1 030 plkst. 9.54, 1 007 pret 1 041 plkst. 11.10, 1 042 pret 1 053 plkst. 13.42. Protokola 1. daļa sasniedza 1 059 iecirkņus failā, kas izveidots plkst. 17.46, kad 2. daļa bija 1 055 iecirkņiem. Visus 1 059 iecirkņus 2. daļa sasniedza failā ar zīmogu plkst. 22.37. Tāds pats zīmogs ir arī iepriekšējam failam, kurā vēl bija 1 058. Pēc CVK zīmogiem nobīde ir 4 h 50 min. Tas ir arī apmēram piecas stundas pēc dati.cvk.lv 100 % versijas, kas publicēta 4. oktobrī plkst. 17.49.

Pēdējie iecirkņi, kas iekļuva kandidātu datos, ir noteikti precīzi, salīdzinot bāzes izmaiņas ar iecirkņu rindām dati.cvk.lv. Tas ir mūsu secinājums, nevis CVK norāde. Visos citos arhivētajos kandidātu failos (no plkst. 0.12 līdz 8.22) neviena saraksta bāze nepārsniedza dati.cvk.lv sarakstu balsis.

• Apgabalu 2. daļa pilna (CVK faila laiks): Kurzeme plkst. 10.40, Vidzeme 14.58, Latgale 16.15, Zemgale 17.31, Rīga 22.37.
• Iecirknis Nr. 343 (Bauska): 1. daļa dati.cvk.lv kopš plkst. 3.34, kandidātu datos plkst. 17.31, apmēram 14 h vēlāk.
• Iecirknis Nr. 73 (Rīga): 1. daļa plkst. 7.54, kandidātu datos plkst. 17.46, apmēram 9 h 52 min vēlāk.
• Pasta balsošanas komisija Nr. 2088 „LATVIJA (RĪGA)”: 1. daļa plkst. 17.49, kandidātu datos plkst. 22.37, apmēram 4 h 48 min vēlāk. Tā iekļuva jau ar labotajiem skaitļiem no plkst. 18.05 versijas.

Avoti: A6-04A6-06A6-07F6-01F6-02F6-03F6-10

Faili, kuros skaitļi samazinājās

24 kandidātu failos kāds skaitlis bija mazāks nekā iepriekšējā failā. 18 no tiem neviena kandidāta vērtējums nesamazinājās, un visu sarakstu bāze pieauga. Samazinājās tikai plusu vai svītrojumu skaits 1 līdz 51 kandidātam, vienam kandidātam ne vairāk kā par 27 atzīmēm. Pārējos failos samazinājās arī dažu sarakstu bāze. cvk.lv kopsavilkuma faila 2. daļas iecirkņu skaitītājs arī divreiz uz īsu brīdi samazinājās: valstī no 1 016 uz 1 015 (no plkst. 11.41 līdz 11.56) un Zemgalē no 151 uz 150 divos failos ar vienu un to pašu zīmogu (plkst. 9.07).

Uzskatāmākais gadījums ir Zemgale. Divos failos ar zīmogu plkst. 9.07 kandidātu rindas bija tieši tādas pašas kā failā ar zīmogu plkst. 8.37. Atšķīrās tikai faila tehniskā informācija. Visu 14 sarakstu bāze samazinājās tieši par iecirkņa Nr. 485 (Jēkabpils) sarakstu balsīm, kopā par 1 893, un samazinājās visu 207 Zemgales kandidātu vērtējumi. Mūsu rekonstrukcijā šī iecirkņa dati bija iekļauti failā plkst. 8.52, nākamajā failā plkst. 9.07 to nebija, un plkst. 9.23 tie bija atkal iekļauti kopā ar iecirkņiem Nr. 350 un Nr. 423. Nevienā arhivētajā dati.cvk.lv versijā kopš plkst. 3.49 iecirkņa Nr. 485 rinda ar sarakstu balsīm netika atsaukta. Tajā pašā publikācijā cvk.lv kopsavilkuma fails rādīja 151 Zemgales iecirkni, bet kandidātu fails atbilda 150 iecirkņu stāvoklim.

Atlikušās piecas bāzes samazināšanās mēs precīzi izskaidrojam ar viena vai divu iecirkņu 2. daļas izņemšanu, kas notika vienlaikus ar citu iecirkņu pievienošanu. Tās ir aritmētiskas rekonstrukcijas no publicētajām summām: mūsu pārbaudītajās robežās katrai ir tikai viens skaidrojums, bet citus pilnībā izslēgt nevar. CVK faili iecirkņus nenosauc. Trīs no šiem posmiem aptver CVK publikāciju, kuru mēs nearhivējām.

Vairumā gadījumu izņemtā iecirkņa 1. daļa dati.cvk.lv palika publicēta. Divos gadījumos (Nr. 765 un Nr. 98) neilgi pēc izņemšanas no kandidātu datiem šī iecirkņa skaitļi uz laiku tika atsaukti arī dati.cvk.lv (lapā rādīja nulles). Iecirkņa Nr. 98 izņemšana kandidātu datos noteikti notika pirmā: dati.cvk.lv šī iecirkņa rinda vēl bija redzama plkst. 10.12. Iecirkņa Nr. 765 gadījumā atšķiras tikai abu failu iegultie laiki. Mūsu novērojumos dati.cvk.lv atsaukšana bija redzama agrāk. Iemesli mums nav zināmi.

• Rīga, fails plkst. 10.09: precīzi atbilst iecirkņa Nr. 98 izņemšanai. dati.cvk.lv iecirknis uz laiku tika atsaukts no plkst. 10.27 līdz 10.43. Atkārtotu pievienošanu pārbaudītajos posmos neatradām.
• Rīga, fails plkst. 11.25: precīzi atbilst iecirkņa Nr. 128 izņemšanai. Plkst. 11.41 tas atkal iekļauts. dati.cvk.lv šī iecirkņa rinda visās arhivētajās versijās nemainījās.
• Vidzeme, fails plkst. 9.23: precīzi atbilst iecirkņa Nr. 765 (Salaspils) izņemšanai. dati.cvk.lv tas uz laiku tika atsaukts versijā, kas publicēta plkst. 9.26. Kandidātu datos tas atkal iekļauts plkst. 9.54.
• Zemgale, fails plkst. 6.20: precīzi atbilst Jelgavas iecirkņu Nr. 192 un Nr. 199 izņemšanai. dati.cvk.lv neviens no tiem netika atsaukts.
• Zemgale, fails plkst. 5.39: atbilst iecirkņa Nr. 192 izņemšanai. Šī ir visnenoteiktākā no piecām rekonstrukcijām.

Avoti: A6-08A6-09A6-18F6-04F6-05F6-06F6-07F6-08F6-09F6-12F6-13

Provizoriskais ievēlēto loks mainījās 17 reizes

Kandidātu failos nav atzīmes par ievēlēšanu. Provizorisko ievēlēto loku mēs nosakām paši: katra saraksta pirmie n kandidāti pēc vērtējuma, kur n ir mandātu skaits, ko CVK publicēja tajā pašā brīdī. Visi skaitļi visu laiku bija provizoriski. Starpposma pārkārtojumi ir sagaidāmi, kamēr skaitīšana turpinās. Tie nenozīmē, ka kāds būtu zaudējis piešķirtu mandātu.

No plkst. 8.22 līdz gala failam šis loks mainījās 17 reizes piecos sarakstos. 13 reizes mainījās kandidātu secība, 4 reizes mainījās mandātu skaits. Maiņas bija Rīgas 7. sarakstā (6), Zemgales 8. sarakstā (4), Vidzemes 1. sarakstā (4), Vidzemes 5. sarakstā (2) un Rīgas 14. sarakstā (1). Piecas no 17 maiņām notika failos, kuros skaitļi samazinājās vai saturs atgriezās agrākā stāvoklī. Pēdējā maiņa bija failā plkst. 17.46, kad Rīgā AS mandātu skaits samazinājās no 14 uz 13 un PRO pieauga no 5 uz 6. Pēc tam ievēlēto loks vairs nemainījās.

Zemgales 8. sarakstā otrā deputāta vieta četras reizes pārgāja no viena kandidāta pie otra. Plkst. 8.22 abiem bija vienāds vērtējums ar vienādu plusu un svītrojumu skaitu, un fails viņus sakārtoja pēc alfabēta. Vadība mainījās plkst. 8.37, 8.52, 9.07 (failā, kas atkārtoja plkst. 8.37 saturu) un 9.23; pēc tam tā vairs nemainījās. Gala failā starpība ir 160 punkti. Divas no četrām maiņām radās tikai tāpēc, ka fails atgriezās pie agrāka satura.

Rīgas 7. sarakstā plkst. 17.31 bija 14 mandāti, un starpība starp 13. un 14. vietu bija 55 punkti. Plkst. 17.46 mandātu bija 13, un starpība starp 13. un 14. vietu bija 46 punkti. Gala failā 12. līdz 16. vietas kandidāti ir 109 punktu robežās.

Avoti: A6-10A6-11A6-12A6-14F6-09

Ciešās atšķirības gala failos

Pēdējos arhivētajos kandidātu failos (5. oktobrī plkst. 8.33) vairākās deputātu vietās pēdējo ievēlēto un pirmo neievēlēto kandidātu šķir tikai daži desmiti punktu. Punkti šeit ir kandidāta vērtējuma vienības (saraksta balsis plus plusi mīnus svītrojumi), nevis personīgās balsis. Rezultāti ir provizoriski, līdz CVK tos apstiprina. Ciešas atšķirības ir normāla vēlēšanu iezīme.

No 28 sarakstu robežām 9 ir zem 160 punktiem. Zemgales 8. sarakstā starpība ir tieši 160 punkti. Vienādu vērtējumu uz robežas nav nevienā sarakstā. Lielākā starpība ir Zemgales 1. sarakstā (3 327).

• Latgale, 1. saraksts: 16 633 pret 16 626 (7 punkti).
• Vidzeme, 1. saraksts: 20 227 pret 20 212 (15).
• Vidzeme, 9. saraksts: 19 282 pret 19 238 (44).
• Rīga, 7. saraksts (13 mandāti): 82 693 pret 82 644 (49).
• Zemgale, 14. saraksts: 6 240 pret 6 182 (58).
• Latgale, 8. saraksts: 26 080 pret 26 009 (71).
• Kurzeme, 7. saraksts (129); Zemgale, 7. saraksts (155); Vidzeme, 7. saraksts (157).

Avoti: A6-13A6-14

Vienādi vērtējumi: alfabēts, nevis kandidātu saraksta secība

Kandidātu datu failos vienādus vērtējumus kārto pēc vārda; lasītājam būtu skaidrāk, ja tos kārtotu pēc numura sarakstā.

cvk.lv kandidātu faili kandidātus sakārto pēc vērtējuma dilstošā secībā. Ja vērtējumi ir vienādi, tos sakārto pēc pilnā vārda (vārds, uzvārds) latviešu alfabētiskā secībā. Tā tas ir visos 27 651 blakus esošajos vienādu vērtējumu pāros, kas ir 4 467 atšķirīgi pāri, kuri atkārtojas daudzos failos. Kandidātu saraksta secībai atbilst tikai 13 721 pāris, bet 13 930 ir apgriezti. Šie faili ir datu un attēlošanas faili bez atzīmes par ievēlēšanu. Kā vienādus vērtējumus kārto CVK oficiālajā ievēlēto un aizstājēju noteikšanā, mūsu arhīvā nav redzams.

Gala failos ievēlēto robežā vienādu vērtējumu nav. Ir viens vienāds vērtējums aizstājēju vietās (Latgale, 7. saraksts), un abi kārtošanas veidi tur dod vienādu rezultātu. Kopumā gala failos 33 no 56 vienādu vērtējumu grupām nav sakārtotas kandidātu saraksta secībā.

Naktī situācija bija citāda. Ja kandidātu failus apvieno ar tobrīd publicēto mandātu skaitu, laikā līdz plkst. 8.22 robežā bija 26 vienādu vērtējumu epizodes. 12 no tām alfabētiskā un kandidātu saraksta secība izvēlētos dažādus kandidātus. Pēdējā šāda epizode bija failā ar zīmogu plkst. 6.05. Naktī mandātu skaits un vērtējumi attiecās uz dažādām iecirkņu kopām, tāpēc šie provizoriskie loki ir mūsu atvasinājums, nevis CVK publicēts rezultāts.

Avoti: F6-18F6-19

Ko mūsu arhīvs neaptver

Visās arhivētajās dati.cvk.lv lapās ir izvēlnes punkts „Ievēlētie deputāti”, un visās arhivētajās valsts rezultātu lapas versijās katra saraksta nosaukums ved uz šī saraksta kandidātu rezultātu lapu. Šīs lapas mēs nearhivējām. Tāpēc nezinām, kā kandidātu rezultātus vēlēšanu naktī rādīja pati dati.cvk.lv, kā tur bija sakārtoti vienādi vērtējumi un kad tika publicēta lapa „Ievēlētie deputāti”. Tas ir mūsu arhīva ierobežojums, nevis CVK konstatējums.

No 4. oktobra plkst. 0.34 līdz pēdējam arhivētajam failam 5. oktobrī mēs nearhivējām 17 cvk.lv publikācijas. Tās var saturēt īslaicīgus stāvokļus, ko neredzējām. Iecirkņu līmeņa 2. daļas dati nav publicēti, tāpēc visas iecirkņu identifikācijas šajā nodaļā ir secinājumi no precīzām aritmētiskām sakritībām.

Avoti: F6-14F6-16

Divas vietnes, vieni un tie paši balsu skaiti

CVK vēlēšanu rezultātus rādīja divās vietnēs. dati.cvk.lv publicēja tabulas valsts, vēlēšanu apgabalu un pašvaldību līmenī. cvk.lv bija pieejami datu faili: valsts kopsavilkums un katram apgabalam kandidātu un pašvaldību rezultātu fails. Šos failus izmantoja cvk.lv rezultātu sadaļa.

Mūsu arhīvā ir 169 atšķirīgas cvk.lv kopsavilkuma faila versijas no 4. oktobra plkst. 8.42 ar CVK kārtas numuriem no 731 līdz 904 (piecu numuru mūsu arhīvā nav). Tāpēc vēlēšanu nakti līdz šim brīdim abās vietnēs salīdzināt nevaram.

Visās 169 versijās sarakstu balsis un nobalsojušo skaits sakrita ar kādu dati.cvk.lv valsts publikāciju, kopā ar 27 atšķirīgiem rezultātu stāvokļiem. Balsu skaiti abās vietnēs tātad bija vieni un tie paši. Atšķirības bija noformējumā, lauku nozīmē un laika zīmogos. Galvenās no tām:

• Apstrādātie iecirkņi: dati.cvk.lv katrai tabulai savs „Dati par X no Y iecirkņiem”, tikai uznirstošā norādē; cvk.lv datu failā divi atsevišķi skaitītāji.
• Vēlētāju aktivitāte: dati.cvk.lv noapaļo līdz divām decimālzīmēm (teksts ar komatu); cvk.lv vērtība atbilst nogriešanai līdz divām zīmēm (skaitlis).
• Sarakstu procenti: dati.cvk.lv trīs decimālzīmes no derīgajām vēlēšanu aploksnēm; cvk.lv valsts līmenī trīs zīmes, apgabalos pilns decimāldaļskaitlis (piemēram, 30.44113604467786).
• Statuss: dati.cvk.lv nekāda statusa norāde; cvk.lv „provizoriski” visās versijās.
• Laiks: dati.cvk.lv lapas norādītais atjaunināšanas laiks „Pēdējais atjauninājums veikts: DD.MM.GGGG. plkst. HH:MM” bez sekundēm un laika joslas, kā arī lapā neredzams versijas laiks; cvk.lv datu failā izveides laiks ar sekundēm un laika joslu, kā arī kārtas numurs.

Avoti: A2-17F7-19B4-C26

Laika nobīde un publikācijas identifikators

Katrs cvk.lv faila izveides laiks bija 152,5–181,3 sekundes (mediāna 176,6 s) pirms tieši vienas dati.cvk.lv versijas laika. No 99 dati.cvk.lv versijām laikā no 4. oktobra plkst. 8.24 līdz 5. oktobra plkst. 8.36 atbilstoša cvk.lv versija bija 97. Mēs šo nobīdi neinterpretējam, jo nav zināms, vai dati.cvk.lv versijas laiks apzīmē publicēšanas brīdi.

Faila izveides laiks mūsu arhīvā nebija unikāls katrai versijai. 169 versijām bija 97 atšķirīgi izveides laiki, un 66 no tiem bija kopīgi vairākām versijām. 39 šādās grupās versijas atšķīrās tikai ar kārtas numuru, bet 27 grupās atšķīrās arī dati. Piemēram, divām secīgām versijām izveides laiks ir 4. oktobrī plkst. 22.37.25, bet 2. daļas iecirkņu skaits ir attiecīgi 1 058 un 1 059. Ar izveides laiku plkst. 17.31.32 bija divas versijas: viena rādīja 803 521 nobalsojušo, otra 805 901. Kārtas numurs bija unikāls katrai versijai. Vai CVK to paredzējusi kā publikācijas identifikatoru, nav dokumentēts.

Avoti: B4-C19B4-C20

Noapaļošana un derīgo aplokšņu skaits

Vēlētāju aktivitātes procents abās vietnēs tika veidots pēc dažādiem noteikumiem. Visas 169 cvk.lv vērtības atbilst nogriešanai līdz divām decimālzīmēm, bet visas 157 dati.cvk.lv valsts lapas versijas atbilst noapaļošanai. 144 versijās tas deva atšķirību par 0,01 procentpunktu, un cvk.lv vērtība nekad nebija lielāka. Galīgajā stāvoklī 806 641 no 1 557 615 ir 51,7869 %: cvk.lv datu failā ir 51.78, dati.cvk.lv lapā „51,79%”. Tā ir noformējuma atšķirība. Balsu skaitus tā neietekmē.

Astoņās cvk.lv versijās valsts derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits atšķīrās no atbilstošās dati.cvk.lv publikācijas. Tās atbilst četrām dati.cvk.lv publikācijām 4. oktobrī laikā no plkst. 8.22 līdz 12.29. Piemēram, pirmajā no šīm versijām bija 787 646, bet dati.cvk.lv versijā, kas publicēta plkst. 8.24, bija 787 627. Visos astoņos gadījumos cvk.lv skaitlis iekļaujas to dalītāju diapazonā, ar kuriem var atkārtot dati.cvk.lv sarakstu procentus. dati.cvk.lv lapas augšdaļā rādītais skaitlis šajā diapazonā neiekļaujas. Turklāt šajās pašās versijās cvk.lv valsts skaitlis atšķīrās no cvk.lv apgabalu skaitļu summas, un šī summa sakrita ar dati.cvk.lv skaitli.

Divās no šīm versijām (izveides laiks plkst. 8.52) valsts derīgo aplokšņu skaits 801 927 bija lielāks par nobalsojušo skaitu 799 987. Apgabalu līmenī derīgo aplokšņu nekur nebija vairāk nekā nobalsojušo, un apgabalu summa bija 799 334. Vidzemē sarakstu balsu kopsumma 233 707 pārsniedza derīgās vēlēšanu zīmes 231 157. Tas sakrīt ar stāvokli dati.cvk.lv, kur iecirkņa Nr. 790 statistikas rinda uz laiku tika atsaukta (rādīja nulles), bet tā 2 550 sarakstu balsis palika. Tie bija īslaicīgi provizoriski stāvokļi 4. oktobrī. Galīgajās versijās šādu atšķirību nav. Atšķirību cēlonis nav zināms.

Avoti: A2-19B4-C21A2-17A2-18F7-18

Apstrādāto iecirkņu definīcijas un statuss

cvk.lv datu failā progresu raksturo divi skaitītāji. To nozīme nav dokumentēta. Mēs secinām, ka pirmais atbilst protokola 1. daļai (sarakstu rezultāti), bet otrais, visticamāk, protokola 2. daļai (kandidātu vērtējumi). Tas ir mūsu secinājums no vērtībām, nevis CVK skaidrojums. Turpmāk tos saucam par 1. daļas un 2. daļas skaitītāju.

Versijā, kas izveidota 4. oktobrī plkst. 8.22, 2. daļas skaitītājs rādīja 886, bet 1. daļas skaitītājs 1 023. Tajā pašā laikā dati.cvk.lv statistikas tabulas norāde rādīja 1 023 iecirkņus, bet sarakstu tabula 1 024. Līdz 1 059 iecirkņiem 1. daļas skaitītājs nonāca versijā, kas izveidota plkst. 17.46, bet 2. daļas skaitītājs versijā, kas izveidota plkst. 22.37, aptuveni 4 h 50 min vēlāk. 99 versijās 2. daļas skaitītājs bija mazāks par 1. daļas skaitītāju, 67 versijās tie bija vienādi, un trīs versijās 1. daļas skaitītāja nebija. Abi skaitītāji dažkārt arī samazinājās, piemēram, 1. daļas skaitītājs starp divām secīgām versijām samazinājās no 1 029 uz 1 026.

Statusa norāde abās vietnēs atšķīrās. Visās 169 cvk.lv versijās statuss bija „provizoriski”, arī 70 versijās, kurās bija apstrādāti visi 1 059 iecirkņi. Nevienā no 8 817 arhivētajām dati.cvk.lv lapu versijām nav statusa norādes, piemēram, „provizoriski”, „sākotnējie” vai „apstiprināti”. Kā cvk.lv lapa šos laukus rādīja apmeklētājiem, mēs nezinām, jo cvk.lv lapu (atšķirībā no datu failiem) neesam arhivējuši.

Avoti: B4-C22F7-18F7-19

cvk.lv faili no blakus publikācijām

Mūsu arhīvā cvk.lv kopsavilkuma fails un apgabalu faili, kas saglabāti gandrīz vienlaikus, parasti bija no vienas un tās pašas publikācijas. Dažos gadījumos kāds apgabala fails bija no iepriekšējās vai nākamās publikācijas. Cēlonis nav zināms, un failos nav norādes, kuri faili veido vienu publikāciju.

4. oktobrī no plkst. 0.34 līdz 2.09 mūsu arhīvā ir tukši kandidātu un pašvaldību faili četriem apgabaliem. Tajā pašā laikā Rīgas faili saturēja datus, un pārējie apgabali tika aizpildīti nākamajās publikācijās. Tas atbilst apgabaliem, par kuriem dati vēl nebija saņemti.

Avoti: B4-C24

Datu lejupielāde, licence un valodas

dati.cvk.lv publicēja rezultātus līdz katram no 1 059 iecirkņiem 49 teritoriju rezultātu lapās: valsts, piecu apgabalu un 43 pašvaldību un ārvalstu lapās. Mēs pārbaudījām katras arhivētās lapas pēdējo saturu, kopā 1 541 lapu. Tajās ir 46 027 saites, visas relatīvas. Nav nevienas saites uz .json, .csv, .xls(x), .xml, .zip, .ods vai .pdf failu. Nevienā lapā nav licences vai atkalizmantošanas noteikumu, un lapas kājenē ir tikai logotips.

Iespējams, ka lapās bija skripta pievienota eksporta poga; mūsu arhīvs to neļauj ne apstiprināt, ne izslēgt. cvk.lv datu faili bija publiski pieejami, taču mūsu avotos neatradām to aprakstu vai licenci.

Katrā arhivētajā lapā ir saite „EN” uz angļu versiju. Angļu lapas mēs nearhivējām, tāpēc to saturs un atjaunināšanas laiks nav zināms. Arhivētajās latviešu lapās nav saites uz krievu vai citas valodas versiju. Ārpus mūsu pārbaudes palika arī 14 kandidātu sarakstu rezultātu lapas un lapa „Ievēlētie deputāti”.

Avoti: F7-16B4-C26F7-17

Pārklājums, procentu bāzes un piekļūstamība

Uzraksts „Dati par X no Y iecirkņiem” ir 5 987 no 7 134 rezultātu un aktivitātes lapu versijās, bet vienmēr tikai kā uznirstošā norāde elementam, kas nav fokusējams. Redzamā tekstā un lapas virsrakstu blokā tas neparādās nevienā versijā. 97 no 157 valsts rezultātu versijām aptvēra mazāk nekā 1 059 iecirkņus. Tajās virsrakstu blokā bija nobalsojušie, derīgās aploksnes un derīgās zīmes ar procentiem, bet bez norādes par aptvērumu. Piemēram, versijā, kas publicēta 4. oktobrī plkst. 2.17 (553 no 1 059 iecirkņiem), bija rakstīts „Nobalsojušie: 205 908 (13,22%)”. Vienīgais redzamais skaitlis ir kopskaits „Iecirkņa komisiju kopskaits: 1059”. Kā norāde darbojas tālrunī vai ar ekrāna lasītāju, mēs secinām no marķējuma un izmantotās bibliotēkas dokumentācijas, nevis testējām. Savukārt 43 pašvaldību aktivitātes lapās aptvēruma norādes nav vispār, taču lasītājs to var noteikt pēc tukšajām šūnām.

Procentiem virsrakstu blokā ir dažādas bāzes, un lapā tās nav norādītas. „Nobalsojušie 806 641 (51,79%)” un „Derīgās aploksnes 804 501 (51,65%)” ir daļa no 1 557 615 balsstiesīgajiem. „Derīgās zīmes 793 846 (98,68%)” ir daļa no derīgajām aploksnēm. Vienīgā piezīme par procentu bāzi nav piesaistīta nevienam skaitlim. Aktivitātes tabulās procentu rēķina no visa apgabala vēlētāju skaita arī tad, ja aptvērums ir daļējs: Rīgā 28. septembrī iepriekšējā balsošanā 9 510 ir 1,59 % no 599 242, kamēr norāde rāda „Dati par 158 no 283 iecirkņiem”. Aritmētika abos gadījumos ir pareiza; jautājums ir par noformējumu.

Pasta balsošanas piezīme „Pasta balsošanā par nobalsojušo vēlētāju skaitu uzskata vēlētāju skaitu, kuriem nosūtīti balsošanas materiāli un kuri nav nobalsojuši vai nodevuši balsi glabāšanā iecirknī klātienē” ir tikai ārvalstu aktivitātes lapā. Ārvalstu rezultātu lapā tās pašas 38 pasta balsošanas komisijas ir zem uzraksta „Nobalsojušie” bez šīs piezīmes. Valsts rezultātu lapā sarakstu tabulā balsis ir bez tūkstošu atdalītāja („94211”), bet virsrakstu blokā ar atstarpi („806 641”).

Lapu marķējumā vairākus piekļūstamības elementus (lapas valodu, tabulu virsrakstus, attēlu aprakstus) varētu papildināt. To secinām no katras no 1 541 lapas pēdējās versijas marķējuma; automātisku vai palīgtehnoloģiju testu mēs neveicām, un skripti izpildes laikā var pievienot atribūtus.

Avoti: F7-09F7-10F7-13F7-14F7-15F7-12

Mediji citēja to, ko CVK rādīja

Vairumā gadījumu, kurus pārbaudījām, mediju skaitļi precīzi sakrita ar kādu konkrētu CVK publikāciju. Tāpēc šajā nodaļā mediju teksti kalpo kā liecība par to, kā CVK dati nonāca līdz sabiedrībai, nevis kā vērtējums par žurnālistu darbu.

Vairāki publiski apgalvojumi atbilda CVK datiem pilnīgi. CVK ieraksts X kontā plkst. 20.54 (788 044 nobalsojušie, 50,59 %) sakrīt ar 3. oktobra plkst. 20.31 publikāciju. Ziņu aģentūras teikums, ka balsis jāsaskaita vēl tikai 30 pasta balsošanas komisijās, sakrīt ar 4. oktobra plkst. 9.10 publikāciju, kurā tieši 30 neziņojušie iecirkņi bija pasta balsošanas komisijas. CVK priekšsēdētāja minētais skaitlis „25 iecirkņi” sakrīt ar to iecirkņu skaitu, kuru vēlēšanu dienas aktivitātes rādītājs mainījās plkst. 0.43 publikācijā. Sakrīt skaits; pašus iecirkņus publiski nenosauca.

Avoti: A9-08A9-09A9-03

Divas bāzes „saskaitīto balsu” procentam

CVK neizziņoja „saskaitīto balsu” procentu. Mediji to rēķināja paši, un bāzes atšķīrās. Turpmāk minētās bāzes esam atjaunojuši pēc skaitļu sakritības. Tie ir mūsu secinājumi, nevis mediju paziņojumi.

Ziņu aģentūras skaitļi „apmēram 50 %” un „aptuveni 99 %” saskan ar derīgo vēlēšanu aplokšņu attiecību pret nobalsojušajiem, kas norādīti CVK vēlētāju aktivitātes lapā. Otra iespējamā bāze ir ziņojušo iecirkņu daļa. Abas bāzes ir pamatotas. Tās nakts gaitā parasti atšķīrās tikai par dažiem procentpunktiem, taču atsevišķos brīžos starpība bija lielāka:

• Aģentūras teksts plkst. 4.03, „apmēram 50 %”: partiju procenti sakrīt ar 4. oktobra plkst. 3.18 publikāciju. Tajā derīgo aplokšņu attiecība bija 50,97 %, bet ziņojuši bija 751 no 1 059 iecirkņiem (70,92 %).
• Aģentūras teksts plkst. 7.05, „apmēram 90 %”: visi 14 procenti sakrīt ar 4. oktobra plkst. 6.38 publikāciju. Tajā iecirkņu daļa bija 93,30 %, aplokšņu attiecība 91,98 %.
• Divi portāli plkst. 9.33 un 9.36, „aptuveni 99 %”: skaitļi sakrīt ar 4. oktobra plkst. 8.55 un 9.10 publikācijām. Tajās aplokšņu attiecība bija 99,04 % un 99,36 %, iecirkņu daļa 97,07 % un 97,17 %.
• Ziņa krievu valodā, „Подсчитано 92,3% голосов”: skaitlis saskan ar iecirkņu daļu (978 no 1 059, 92,35 %, nogriežot līdz vienai zīmei aiz komata). Tomēr nedaudz vēlākā publikācijā arī aplokšņu attiecība bija 92,33 %. Tāpēc bāzi nevar noteikt droši.

Avoti: A9-05

Ko rādīja CVK rezultātu lapa

CVK valsts kopsavilkuma lapā saskaitīto iecirkņu skaits nebija redzams kā teksts. Tas parādījās tikai uznirstošajās norādēs, kad lietotājs ar peli uzbrauca uz šūnas, piemēram, „Dati par 1029 no 1059 iecirkņiem”. 4. oktobra plkst. 9.10 publikācijā lapā bija 46 šādas norādes. Tās bija pie sarakstu balsīm un procentiem un pie apgabalu tabulas. Mandātu ailei „Vietas” un lapas augšējam kopsavilkumam šādu norāžu nebija. Kā teksts bija redzams tikai kopējais skaits „Iecirkņa komisiju kopskaits: 1059”.

Augšējā kopsavilkumā rādītais „Nobalsojušie” procents tika rēķināts no visiem balsstiesīgajiem, piemēram, „802 583 (51,53%)”. Tajā brīdī bija ziņojuši 1 029 no 1 059 iecirkņiem. Blakus skaitlim tas nebija norādīts.

Vārds „provizoriski” valsts lapā neparādījās nevienā no četrām pārbaudītajām versijām, arī galīgajā ar „Dati par 1059 no 1059”. Savukārt CVK 5. oktobra paziņojumā, kā to atreferēja mediji, teikts: „CVK uzsver, ka publicētie rezultāti ir provizoriski.” Pārbaudījām tikai valsts kopsavilkuma lapu.

Avoti: A9-07

Provizoriskais mandātu sadalījums

CVK mandātu ailē „Vietas” 41 publikācijā pēc kārtas bija AS 42 un PRO 9, sākot ar plkst. 7.54 publikāciju. Plkst. 17.49 publikācijā tika pievienots pēdējais neziņojušais iecirknis, pasta balsošanas komisija Nr. 2088 „LATVIJA (RĪGA)”, un aile mainījās uz AS 41 un PRO 10. Šī aile bija aprēķins no nepilnīgiem datiem, un lapā tas nebija norādīts.

Mediji šo sadalījumu atspoguļoja korekti un parasti ar atrunu. Kādā angļu valodas ziņā mandātu saraksts bija ar vārdu „Provisionally”, un tas precīzi sakrita ar CVK aili tobrīd aktuālajā publikācijā. Ziņu aģentūras teksts „Pēc aptuveni 99% balsu saskaitīšanas … AS Saeimā iegūs 42 vietas” no plkst. 9.33 parādījās vairākos medijos. Kāds portāls plkst. 18.00 rakstīja, ka līdz pēdējā iecirkņa saskaitīšanai AS „provizoriski bija garantētas 42 deputāta vietas”. Daļa mediju vēlāk savus tekstus papildināja ar sadalījumu 41/10.

Vismaz vienā rakstā partiju procenti un mandātu skaits bija no divām secīgām CVK publikācijām. Abi skaitļu kopumi bija īsti CVK dati. Tas rāda, ka CVK lapās nav redzama publikācijas identifikatora, uz kuru medijs varētu atsaukties.

Avoti: A9-06A9-13

Skaitļi, kas nakts gaitā mainījās

Daži skaitļi publiskajā telpā atšķīrās tāpēc, ka CVK tos vairākkārt pārskatīja. Katrs medija skaitlis bija pareizs tajā brīdī, kad tas tika publicēts.

Vēlētāju aktivitāte. Kā galīgie izplatīti vismaz trīs skaitļi. CVK vēlētāju aktivitātes sadaļa rādīja 807 067 (51,81 %) no 4. oktobra plkst. 6.25 publikācijas, 807 072 (51,81 %) no plkst. 14.06 publikācijas un 806 641 (51,79 %) no plkst. 18.10 publikācijas. Pēdējā izmaiņa par −431 saskaņoja aktivitātes sadaļu ar protokolu „Nobalsojušie”. Kāds portāls 4. oktobrī plkst. 18.00 izmantoja 807 072. CVK 5. oktobra skaitlis, kā to atreferēja vairāki mediji, bija 806 641.

Mainītās balsis. CVK aile „Mainījuši” nakts gaitā rādīja vērtības no 77 līdz 749. No plkst. 14.06 publikācijas tā nemainīgi rādīja 742 (0,05 %). Mediju skaitļi „vairāk nekā 650” (plkst. 1.27) un „746” (plkst. 10.21) sakrita ar to, ko CVK aile tobrīd rādīja. CVK priekšsēdētājs minēja 2022. gada skaitli 139; tas sakrīt ar CVK 2022. gada atvērtajiem datiem.

Avoti: A9-08A9-04

Pagaidu atsaukšanas un labojumi virsrakstos neparādījās

Mūsu ziņu plūsmā ir 844 vienības no 3. oktobra plkst. 20.00 līdz 5. oktobra plkst. 11.21. Tās nāk no 51 avota: 32 mediji, 16 partiju un politiķu sociālo tīklu konti un 3 oficiālie konti. Nevienā virsrakstā vai ievadā nav minēta neviena pagaidu atsaukšana (46 reizes 45 iecirkņos; tabulu līmenī 85). Pagaidu atsaukšanā iecirkņa jau publicētie skaitļi uz laiku netika rādīti (to vietā rādīja nulles). Nav minēta arī iecirkņa Nr. 343 pagaidu atsaukšana plkst. 17.19 publikācijā un tās nemainītā atjaunošana plkst. 17.34, nedz labojums pasta balsošanas komisijā Nr. 2088 plkst. 18.05 pēc 100 % sasniegšanas (PRO 64 → 62, AS 106 → 107, JV 47 → 48). „Pagaidu atsaukšana” ir mūsu apzīmējums, nevis CVK termins.

Rakstu tekstos ir divas norādes. CVK priekšsēdētājs minēja, ka viens Jūrmalas iecirknis atsauca iepriekš publicēto informāciju. Ziņu aģentūra plkst. 20.35 vispārīgi rakstīja, ka „CVK datus par vienu vai otru iecirkni vēl mēdz mainīt”. Piemērs: aģentūras teikums par 30 atlikušajām pasta balsošanas komisijām sakrita ar 4. oktobra plkst. 9.10 publikāciju. Taču nākamajā publikācijā (plkst. 9.26) uz laiku tika atsaukti trīs iekšzemes iecirkņi, un līdz plkst. 9.56 tie tika atjaunoti nemainīti.

Par visu balsu saskaitīšanu mediji ziņoja no aptuveni plkst. 18.00, atsaucoties uz CVK vietnes datiem. CVK paziņojums par provizoriskajiem rezultātiem medijos parādījās 5. oktobrī plkst. 7.33–7.40.

Šie secinājumi attiecas tikai uz virsrakstiem un ievadiem mūsu izvēlētajos avotos. Rakstu pilnos tekstus, raidījumus un cvk.lv ziņu sadaļu sistemātiski nepārbaudījām.

Avoti: A9-09A9-16A9-02

Ko CVK nodrošināja un uz ko attiecas ieteikumi

CVK publicēja tiešsaistes rezultātus līdz katram no 1 059 vēlēšanu iecirkņiem. Rezultātu lapas tika publicētas 143 reizes, parasti ik pēc aptuveni 15 minūtēm. No 3. līdz 5. oktobrim dati.cvk.lv mums bija pieejama bez pārtraukumiem. Tas ir viena novērotāja novērojums, nevis vispārējs vērtējums par vietnes pieejamību.

Galarezultāti ir iekšēji saskaņoti. Mandātu kolonna visās 646 apgabalu publikācijās sakrita ar mūsu neatkarīgo pārrēķinu pēc Sentlagija metodes. Tāpēc šie ieteikumi neattiecas uz aprēķinu pareizību. Tie attiecas uz to, kā skaitļi nonāca līdz sabiedrībai: kā tika veidotas publikācijas, kā tika norādīts skaitļu statuss un kā bija redzamas izmaiņas.

CVK 1. oktobra paziņojums apraksta kārtību vēlētāju aktivitātes datiem. Iecirkņi ievada datus uzreiz, tos publicē, un pēc tam tos papildus pārbauda pašvaldību vēlēšanu komisijas, CVK un Valsts digitālās attīstības aģentūra. Ja atklāj neatbilstību likumā noteiktajai kārtībai, datus labo un publicē no jauna. Paziņojumā nav minēts, vai tāda pati kārtība attiecas arī uz rezultātu protokoliem. CVK 4. oktobra preses relīzē skaidrots, kāpēc aizkavējās skaitīšanas sākums.

Šie ieteikumi ir labas prakses ierosinājumi tiešsaistes rezultātu publicēšanai, nevis vērtējums par likuma prasību izpildi.

Avoti: B4-C01B4-C25B4-C11B4-C29B4-C30

Viena publikācija, viens saskaņots stāvoklis (R1, R2, R5)

No ārpuses raugoties, publikācija nenotika vienā solī. Datu lapas tika ierakstītas agrāk nekā fails ar CVK publikācijas numuru, kas ir vienīgais publikācijas rādītājs: pēc CVK lapas servera norādītā laika valsts lapa bija vidēji (mediāna) 35 s (27–45 s) agrāka nekā publikācijas numura fails. 24 no 143 publikācijām mūsu saglabātajās versijās ir kopā 171 lapa, kas jau piederēja nākamajai publikācijai, lai gan publikācijas numurs vēl norādīja uz iepriekšējo. 19 no šiem 24 gadījumiem tajā pašā brīdī bija pieejamas arī iepriekšējās publikācijas lapas. Lasītājs tātad varēja vienlaikus redzēt vecas un jaunas lapas. Šie skaitļi ir apakšējā robeža, jo redzam tikai tās lapas, kas saglabātas tieši tajā brīdī.

Katrai publikācijai ir vairāki CVK laiki, bet lapā redzams tikai viens. Lapas norādītais atjaunināšanas laiks (ar minūtes precizitāti) bija 112–215 s pirms versijas zīmoga, un CVK lapas servera norādītais publikācijas numura faila laiks bija 106–174 s pēc zīmoga. Kurš no šiem laikiem ir oficiālais publikācijas laiks, mums nav zināms. Publicētu sarakstu ar publikācijas failiem un to kontrolsummām mēs neatradām. cvk.lv datu failam 169 mūsu saglabātajās versijās bija 97 dažādi ģenerēšanas laiki. 27 gadījumos versijām ar vienādu ģenerēšanas laiku atšķīrās saturs, piemēram, saskaitīto iecirkņu skaits bija 1 058 un 1 059.

Arī viena lapa ne vienmēr atbilda vienai datu kopai. 30 no 71 datus mainošās publikācijas bija vismaz viena rezultātu lapa, kurā tabulas rādīja atšķirīgas kopsummas vai pārklājumu. Piemērs ir valsts lapa ar versijas zīmogu 4. oktobrī plkst. 0.30. Tur sarakstu tabulai bija norāde „Dati par 50 no 1059 iecirkņiem”, bet apgabalu tabulas rindai „Kopā” „Dati par 49 no 1059 iecirkņiem”. „Derīgās zīmes” bija 10 245, bet sarakstu balsu summa 10 906. Sarakstu procentu bāze bija 10 971, lai gan virsrakstā bija 10 306 derīgās vēlēšanu aploksnes. Iespējams, tas ir aplokšņu skaits 50 iecirkņiem, kas lapā nav parādīts. Jāpiebilst, ka 5 % barjeras pārvarēšana nevienā gadījumā nebija atkarīga no izmantotās bāzes.

Iecirkņa līmenī 7 pagaidu atsaukšanas skāra tikai protokola tabulu, bet saraksta balsis palika publicētas. Kopumā 99 iecirkņi kādā brīdī rādīja saraksta balsis, kamēr to protokola rinda bija nulle. Lielākoties tas notika tāpēc, ka saraksta balsis tika publicētas pirms protokola rindas. Pretējs gadījums arhivētajās publikācijās netika novērots.

• R1: katru publikāciju varētu ierakstīt jaunā, nemainīgā vietā un pēc tam vienā solī pārslēgt uz to.
• R2: varētu publicēt publikācijas aprakstu (manifestu) ar identifikatoru, statusu, laikiem un failu kontrolsummām un to pašu identifikatoru rādīt katrā lapā un cvk.lv datu failos.
• R5: iecirkni rādīt, kad ir visi tā dati (gan protokola dati, gan saraksta balsis), un visas lapas tabulas veidot no vienas iecirkņu kopas.

Avoti: B4-C04B4-C05B4-C06B4-C07B4-C08B4-C14B4-C20F4-1F4-2F4-3

Statuss, pārklājums un mandāti (R3, R6, R7)

Nevienā no 7 134 mūsu saglabātajām dati.cvk.lv rezultātu un aktivitātes lapu versijām nav vārdu „provizoriski”, „oficiāli”, „apstiprināts” vai „galīgais”. Piezīmes zem valsts tabulas bija vienādas gan tad, kad bija 945 nobalsojušie, gan pie 100 %. Statusa jēdziens CVK sistēmās tomēr pastāv: cvk.lv datu failā visās 169 mūsu saglabātajās versijās ir statusa norāde „provizoriski”. dati.cvk.lv lapas pēc rezultātu apstiprināšanas mēs vairs nesaglabājām, tāpēc nezinām, vai statuss tur parādās vēlāk.

Saskaitīto iecirkņu skaits („Dati par X no Y iecirkņiem”) parādās tikai uznirstošās norādēs, kas valsts lapā ir pie 46 šūnām. Virsraksta skaitļiem un mandātu kolonnai šādas norādes nav. Pirmajā publikācijā virsrakstā bija „Nobalsojušie: 945 (0,06%)” bez norādes par pārklājumu, un kā redzams teksts bija tikai iecirkņu kopskaits („Iecirkņa komisiju kopskaits: 1059”). Kā šīs norādes darbojas skārienierīcēs, mēs nepārbaudījām. Aktivitātes tabulās pārklājuma norāde attiecas uz visu rindu, nevis uz katru laika posmu. 178 šūnu novērojumos (123 atšķirīgās šūnās 40 pašvaldībās) norādītais pārklājums bija lielāks nekā iecirkņu skaits ar nenulles vērtību.

Mandātu kolonna bija aizpildīta jau no pirmās publikācijas 3. oktobrī (versijas zīmogs plkst. 20.40). Tajā bija 38 mandāti, visi Rīgas apgabalā, aprēķināti no 12 ārvalstu iecirkņiem un 945 nobalsojušajiem. Kamēr dati nebija pilnīgi, mandātu kopskaits mainījās abos virzienos: 38, 64, 38, tad 64, 76, 87. Visi 100 mandāti bija redzami no 4. oktobra plkst. 1.16 (versijas zīmogs), kad bija saskaitīti 143 no 1 059 iecirkņiem. Sadalījums mainījās 30 no 71 publikācijas. Katrs aprēķins bija aritmētiski pareizs saskaitītajiem iecirkņiem, un tā nebija prognoze. Jautājums ir par to, kā šie skaitļi tika apzīmēti.

Citu valstu prakse atšķiras. Vācijas federālā vēlēšanu vadītāja (Bundeswahlleiterin) 2025. gada Bundestāga vēlēšanu atvērto datu lapā norāda, ka mandātu sadalījumu un ievēlēto noteikšanu veic tikai pēc provizoriskā rezultāta paziņošanas un ka tā neveic prognozes. Zviedrija skaitīšanas laikā publicē provizoriska mandātu sadalījuma failu. Venēcijas komisijas paskaidrojuma ziņojuma 51. punkts nav saistošs, taču iesaka informēt sabiedrību, ka galīgais rezultāts var krietni atšķirties no provizoriskā un ka tas pats par sevi nenozīmē, ka kaut kas noticis nepareizi.

• R3: katrā lapā un failā norādīt statusu no fiksēta saraksta: daļēji dati X no Y; visi iecirkņi, provizoriski; labots; apstiprināts ar lēmumu Nr. … no datuma.
• R6: pārklājumu rādīt kā redzamu tekstu pie virsraksta, kopsummām un mandātu kolonnas, katrai tabulai atsevišķi, ja tas atšķiras, bet aktivitātei katram laika posmam.
• R7: mandātus nerādīt, līdz sasniegts noteikts pārklājums, vai tos skaidri apzīmēt kā provizorisku sadalījumu un rādīt „vēl nesadalīti mandāti: N”.

Avoti: B4-C09B4-C11B4-C12B4-C17F4-3F4-4F4-5F4-6F4-7

Pagaidu atsaukšana, labojumi un samazinājumi (R4, R8)

Šajā atskatā ar pagaidu atsaukšanu saprotam gadījumus, kad iecirkņa jau publicētie skaitļi nākamajā publikācijā uz laiku tika atsaukti (lapā rādīja nulles), bet iecirkņa rinda palika sarakstā. Iecirkņu līmenī tādu gadījumu bija 46, un tie skāra 45 iecirkņus (viens iecirknis tika atsaukts divreiz). Tabulu līmenī tie ir 85 gadījumi: 46 protokola tabulā un 39 sarakstu tabulā. Tie notika laikā no 3. oktobra plkst. 22.42 līdz 4. oktobra plkst. 17.19 (versijas zīmogi). Pēdējā atjaunošana bija plkst. 17.34. Visi gadījumi beidzās ar atjaunošanu: 30 no 46 (tabulu līmenī 69 no 85) dati atjaunoti nemainīti, 16 ar izmaiņām. Mediānais ilgums bija 15,5 min, ilgākais 185,2 min. 28 publikācijās no 71, kurās mainījās dati, uz laiku tika atsaukts vismaz viens iecirknis.

Atsauktā iecirkņa rindā bija redzamas tikai nulles, bez atzīmes, piezīmes vai izmaiņu žurnāla. Vienīgā netiešā pazīme bija pašvaldības lapas uznirstošā norāde „Dati par X no Y iecirkņiem”. No 85 tabulu līmeņa gadījumiem tā samazinājās 46, palielinājās 27 (jo tajā pašā publikācijā tika pievienoti citi iecirkņi) un 12 gadījumos nemainījās. Turklāt šī norāde nekad nenosauca atsaukto iecirkni. Lapās iemesls nebija norādīts.

Pēc 100 % publikācijas (versijas zīmogs 4. oktobrī plkst. 17.49) sekoja viens rezultātu labojums: plkst. 18.05, 15 min 16 s vēlāk. Lapas norādītais atjaunināšanas laiks mainījās no 17.47 uz 18.02. Pasta balsošanas komisijas Nr. 2088 „LATVIJA (RĪGA)” datos 7. saraksts mainījās no 106 uz 107, 9. saraksts no 47 uz 48 un 14. saraksts no 64 uz 62. Kopējais derīgo zīmju skaits nemainījās, un mandāti arī ne (AS 41, PRO 10). Valsts lapā mainījās 9 balsu šūnas un viens procents, taču lapā nebija norādes, ka skaitļi ir laboti.

Valsts kopsummas dažkārt samazinājās. Valsts sarakstu balsis samazinājās 7 publikācijās, kurās arī bija pagaidu atsaukšana, un vēlreiz plkst. 18.05 labojumā. Valsts vēlētāju aktivitātes rādītājs pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas samazinājās divas reizes: par 335 (versijas zīmogs 4. oktobrī plkst. 1.52) un par 431 (no 807 072 uz 806 641, plkst. 18.10). Pēc tam tas sakrita ar rezultātu lapas „Nobalsojušie” skaitli. Lapā iemesls nebija norādīts.

Citas vēlēšanu iestādes labojumus pēc vēlēšanu vakara veic kā atsevišķu, redzamu soli. Igaunijā pašvaldības vēlēšanu komisija biļetenus pārskaita, un, ja atrod kļūdas, protokolam pievieno pielikumu par labojumiem. Somijā apgabalu vēlēšanu komisijas provizorisko skaitīšanu sāk kontrolēt pirmdien plkst. 9.00, un kontrolei jābūt pabeigtai līdz trešdienas plkst. 18.00. NIST datu standartā ir statuss „correction”, bet Vācijā arī labojums rada jaunu versijas failu. Mūsu pieejamajos avotos neatradām aprakstu praksei, kad jau publicētus iecirkņa skaitļus tiešsaistes lapā uz laiku atiestata uz nulli. Tas gan nepierāda, ka šāda prakse nekur nepastāv.

• R4: nerādīt nulles. Saglabāt pēdējos skaitļus ar atzīmi „pārbaudē” un laiku, un publicēt izmaiņu žurnālu (iecirknis, lauks, vecā un jaunā vērtība, laiks, iemesla kategorija).
• R8: valsts kopsummu samazinājumus un apgabala atgriešanos zem 100 % paziņot reāllaikā, piemēram, „100 % (1 protokols pārbaudē)”.

Avoti: B4-C13B4-C14B4-C15B4-C16F4-1F4-3F4-10

Atvērtie dati un lasāmība (R15, R24)

Tiešsaistē rezultāti iecirkņu līmenī bija pieejami tikai kā HTML tabulas. Nevienā no 5 650 rezultātu un 1 484 aktivitātes lapu versijām mūsu arhīvā mēs neatradām saiti uz CSV, JSON, XML vai izklājlapas lejupielādi, kā arī licenci vai atkalizmantošanas nosacījumus. Lapas gan ielādē tabulu eksporta rīka stilus, tāpēc nevar izslēgt, ka pārlūkā parādās eksporta poga. cvk.lv izmantoja JSON datu failus (kopsavilkuma, kandidātu un pašvaldību failus), taču to publisku aprakstu neatradām. Neatkarīgiem lietotājiem, arī mums, katras publikācijas dati bija jāapkopo pašiem.

Abas CVK vietnes noapaļoja atšķirīgi. 144 cvk.lv datu versijās vēlētāju aktivitātes procents bija nogriezts, bet dati.cvk.lv tas bija noapaļots. Galīgais rezultāts cvk.lv bija 51,78, bet dati.cvk.lv „51,79%”. Tās arī atšķirīgi definēja progresu. 4. oktobrī ap plkst. 8.22 cvk.lv datu failā viens progresa rādītājs bija 886, otrs 1 023, bet dati.cvk.lv protokola tabulas pārklājuma norādē bija 1 023 iecirkņi. Rādītāju nozīmi mēs secinām no to nosaukumiem, jo aprakstu neatradām.

Lasāmību ietekmēja arī citas detaļas. Virsrakstā blakus esošie procenti attiecas uz dažādām bāzēm, kas nav norādītas. „Nobalsojušie: 806 641 (51,79%)” ir daļa no balsstiesīgajiem, bet „Derīgās zīmes: 793 846 (98,68%)” ir daļa no derīgajām vēlēšanu aploksnēm. Abi skaitļi ir pareizi, bet bāze nav nosaukta. Pasta balsošanas definīcija („par nobalsojušo vēlētāju skaitu uzskata vēlētāju skaitu, kuriem nosūtīti balsošanas materiāli…”) bija tikai ārvalstu aktivitātes lapā. Tā nebija nevienā rezultātu lapā, lai gan ārvalstu rezultātu lapā 38 pasta balsošanas komisiju rindas ar virsrakstu „Nobalsojušie” kopā rāda 4 476 pret 2 905 derīgajām vēlēšanu aploksnēm. Starpība ir parasta: tajā ir materiāli, kas nav atgriezti vai ir atgriezti nederīgi.

Atvērtiem rezultātu datiem ir labi piemēri. Vācija publicē CSV un XML ar fiksētu struktūru un testa datiem, kā arī iesaka vaicājumus sūtīt ne biežāk kā reizi 30 sekundēs. Zviedrija paziņoja par publiskām simulācijām no 17. augusta, kuru failos atribūts „test” būs true. Somija publicē XML un CSV failus ar specifikāciju un SHA-256 kontrolsummām. Igaunija pēc rezultātu izsludināšanas publicē XML ar shēmām CC BY 4.0 licencē. Open Election Data principi iesaka, lai dati būtu savlaicīgi, detalizēti, mašīnlasāmi un pastāvīgi pieejami. Pieejamībai noderīgs pamats ir WCAG 2.1 un Direktīva (ES) 2016/2102.

• R15: dokumentēti atvērtie dati katrai publikācijai (JSON/CSV, shēma, licence, publiska testa plūsma pirms vēlēšanām, pastāvīgs versiju arhīvs). Abas vietnes barot no vienas publikācijas un ar vienu noapaļošanas likumu.
• R24: pārklājumu un definīcijas varētu rādīt kā redzamu tekstu, nevis tikai uznirstošās norādēs. Katram procentam norādīt bāzi, atkārtot zemsvītras piezīmes visur, kur tās attiecas, papildināt vietnes pamata pieejamību un publicēt pieejamības paziņojumu.

Avoti: B4-C09B4-C10B4-C18B4-C21B4-C22B4-C26F4-1F4-2F4-3

Skaitīšanas sākums un glabāšanā nodotās balsis

Vēlēšanu iecirkņi Latvijā slēdza 3. oktobrī plkst. 20.00. Balsu skaitīšanas instrukcijas Nr. 16 13. punkts nosaka, ka iecirkņa komisija vispirms atver vēlēšanu kastes ar reģistrācijas aploksnēm, t. i., ar glabāšanā nodotajām balsīm. CVK 4. oktobra paziņojumā teikts, ka glabāšanā nodoto balsu pārbaude aizkavēja balsu skaitīšanas sākšanu un ka CVK ārkārtas sēdē mainīja skaitīšanas secību. Pulksteņa laiks paziņojumā nav minēts. Pēc publiskiem avotiem ap plkst. 23.00 CVK ļāva atvērt vēlēšanu dienas kastes (CVK ieraksts platformā X plkst. 23.04 un mediju ziņas), bet vispārēju atļauju skaitīt iecirkņi saņēma ap plkst. 0.15–0.30.

Glabāšanā nodoto balsu bija daudz. Galīgajās vēlētāju aktivitātes lapās iekšzemes iecirkņos ir 169 605 glabāšanā nodotās balsis. Tie ir 21,65 % no 783 445 nobalsojušajiem: Rīgas pilsētā 24,86 %, pārējā Latvijā 20,10 %. Ailē „Mainījuši” ir 742 glabāšanā nodotās balsis, kuras aizstāja tā paša vēlētāja vēlāk nodota balss. CVK paziņojumā minēts „vairāk nekā 700”. Salīdzinājumam: EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja (ODIHR) 2022. gada ziņojumā minēti aptuveni 139 vēlētāji, kuri mainīja iepriekšējā balsošanā nodoto balsi; tas sakrīt ar CVK 2022. gada atvērtajiem datiem.

Mēs mērām laiku līdz brīdim, kad iecirkņa rinda pirmo reizi parādījās CVK publikācijā, pēc CVK versijas zīmoga. Tas nav skaitīšanas ilgums. Šajā laikā ietilpst skaitīšana iecirknī, pašvaldības vēlēšanu komisijas pieņemšana un CVK publikāciju cikls. Līdz plkst. 1.00 pirmo reizi bija publicēti tikai 4 iekšzemes iecirkņi, un plkst. 0.45 lapā bija redzami 3. No plkst. 1.00 līdz 1.59 pirmo reizi tika publicēti 306 iecirkņi, bet no 2.00 līdz 2.59 vēl 308. Iekšzemes iecirkņiem laiks bija vidēji (mediāna) 6 h 18 min pēc iecirkņu slēgšanas jeb aptuveni 3 h 18 min pēc tam, kad ap plkst. 23.00 tika atļauts atvērt vēlēšanu dienas kastes. Iekšzemē mēs skaitām 939 rezultātu rindas (933 iecirkņi un 6 īpašās komisijas).

Pirmais iekšzemes iecirknis, kura rezultāti lapā palika publicēti, parādījās publikācijā ar versijas zīmogu plkst. 0.30.

Vēlētāju aktivitātes dati parādījās daudz agrāk. Aktivitāte līdz plkst. 20.00 par 897 no 933 iekšzemes iecirkņiem bija publicēta jau versijā ar zīmogu plkst. 20.31. Glabāšanā nodoto balsu skaits iecirknī ir saistīts ar publicēšanas laiku (Spīrmena koeficients 0,722), taču galvenokārt tāpēc, ka lielos iecirkņos šādu balsu ir vairāk. Tā kā skaitīšanas secība tajā naktī tika mainīta, glabāšanā nodoto balsu ietekmi uz laiku no publiskajiem datiem nevar nodalīt.

• Līdz plkst. 1.00 pirmo reizi publicēti 4 iekšzemes iecirkņi, no 1.00 līdz 1.59 vēl 306, no 2.00 līdz 2.59 vēl 308.
• 50 % iekšzemes iecirkņu bija publicēti līdz versijai ar zīmogu 4. oktobrī plkst. 2.17; visi 939 pirmo reizi bija parādījušies līdz plkst. 8.55, un visi vienlaikus lapā bija plkst. 9.10.
• Laiki ir CVK versiju zīmogi. Lapas kļuva pieejamas aptuveni 2 minūtes vēlāk.

Avoti: B5-02B5-03B5-04B5-10B5-11F4-14

Kā iepriekšējās balsošanas balsis apstrādā citur

Latvijā vēlētājs, kurš nodevis balsi glabāšanā, vēlēšanu dienā drīkst balsot vēlreiz, un glabāšanā nodotā balss tad netiek ņemta vērā (Saeimas vēlēšanu likuma 48.¹ panta piektā daļa). Reģistrācijas aploksnes derīgajās un nederīgajās iecirkņa komisija šķiro tikai pēc iecirkņa slēgšanas, kad tiek atvērtas vēlēšanu kastes (48.¹ panta sestā daļa). Tāpēc šī pārbaude notiek tieši tajā laikā, kad būtu jāsāk skaitīšana.

Citās valstīs agrīnās balsis apstrādā citādi. Somijā 2027. gada parlamenta vēlēšanās iepriekšējā balsošana valstī notiks no 7. līdz 13. aprīlim un beigsies piecas dienas pirms vēlēšanu dienas (18. aprīļa). Vēlēšanu apgabalu komisijas iepriekšējās balsošanas balsis sāk skaitīt vēlēšanu dienā ne agrāk kā plkst. 15.00 (īpaša iemesla dēļ ne agrāk kā 12.00). Rezultātiem jābūt gataviem līdz plkst. 20.00, un tos publicē pēc iecirkņu slēgšanas. Norvēģijā likums (valgloven § 10-8(4)) nosaka, ka pirmā iepriekšējās balsošanas balsu skaitīšana jāsāk vēlākais četras stundas pirms pēdējā iecirkņa slēgšanas attiecīgajā pašvaldībā, bet ne agrāk kā dienu pirms vēlēšanu dienas. Igaunijā, balsojot iepriekš savā vēlēšanu apgabalā, aploksnes neizmanto. Ārpus sava apgabala ar divām aploksnēm var balsot tikai no pirmdienas līdz ceturtdienai vēlēšanu nedēļā.

Katras valsts kārtība atspoguļo savas tiesiskās izvēles, piemēram, to, vai balsi drīkst mainīt. Šie piemēri nav standarts, kam Latvijai būtu jāatbilst. Tie parāda, ka agrīno balsu pārbaudi var organizēt tā, lai tā nekavētu vēlēšanu dienas balsu skaitīšanu.

Avoti: F4-14

Pasta balsošanas skaitļi: ko nozīmē „Nobalsojušie”

Pasta balsošanas komisijām CVK lieto to pašu apzīmējumu „Nobalsojušie”, kas iecirkņiem. To definē tikai piezīme ārvalstu vēlētāju aktivitātes lapā: „Pasta balsošanā par nobalsojušo vēlētāju skaitu uzskata vēlētāju skaitu, kuriem nosūtīti balsošanas materiāli un kuri nav nobalsojuši vai nodevuši balsi glabāšanā iecirknī klātienē.” Ārvalstu rezultātu lapā šādas piezīmes nav. Tās virsrakstā „Nobalsojušie: 23 196 (11,63%)” ir saskaitīti 18 720 klātienē nobalsojušie un 4 476 pasta balsotāji. Pēc pašreizējās kārtības vēlētājs reģistrējas e-pakalpojumā latvija.gov.lv, lejupielādē materiālus un pats tos izdrukā (instrukcijas Nr. 5 6. un 7. punkts). Tāpēc vārdam „nosūtīti” pašreizējā procedūrā nav tieša atbilstoša soļa. Materiālus vēlētāji paši drukā kopš 2021. gada 20. oktobra. 2025. gada grozījumi atcēla soli, kurā komisija katram vēlētājam nosūtīja saiti.

Pirms vēlēšanu dienas pasta skaitļi bija iekļauti arī valsts vēlētāju aktivitātē. Valsts lapā no 29. septembra 4 907 pasta balsotāji bija Rīgas rindā ailē „Nobalsojuši vēlēšanu dienā / Atrašanās vietā”. Pie tiem nebija ne pasta apzīmējuma, ne piezīmes. Piemēram, virsrakstā „Nobalsojušie: 43 396 (2,79%)” bija 38 489 glabāšanā nodotās balsis un šie 4 907. Ārvalstu lapā aile „Nobalsojuši pa pastu*” rādīja 4 907 visās mūsu saglabātajās versijās līdz 4. oktobra plkst. 12.35. Publikācijā ar lapas norādīto atjaunināšanas laiku 4. oktobrī plkst. 18.09 tas kļuva 4 476 (−431). 26 komisijām skaitlis samazinājās, 12 komisijām nemainījās, un lielākais samazinājums bija komisijai Nr. 2088 (838 → 740). Tajā pašā publikācijā valsts vēlētāju aktivitāte samazinājās no 807 072 uz 806 641, t. i., tieši par 431. Tas notika pēc publikācijas plkst. 17.49, kurā rezultātu lapās jau bija visi 1 059 iecirkņi. Lapās nebija norādīts, ko veido 431.

Galīgie pasta skaitļi ir šādi: 4 476 „Nobalsojušie”, 2 905 derīgās vēlēšanu aploksnes un 2 893 derīgās vēlēšanu zīmes. Par 1 571 jeb 35,10 % „Nobalsojušo” derīga aploksne netika saņemta. Publiskie dati nerāda, cik no tām netika atsūtītas, cik bija nederīgas un cik nonāca citā komisijā (instrukcijas Nr. 5 17. punkts). Kopējā derīgo aplokšņu daļa ir 64,9 %, bet komisiju mediāna ir 71,2 %. Ja vēlētāju aktivitāti ārvalstīs mērītu pēc derīgajām aploksnēm, tā būtu 10,84 % (CVK rāda 11,63 %). Tā ir cita mēra izvēle: CVK pati publicē arī derīgo aplokšņu īpatsvaru (ārvalstīs 10,84 %) un savu definīciju norāda piezīmē.

Četrām pasta komisijām pirmais publicētais „Nobalsojušie” skaitlis vēlāk tika palielināts, bet derīgo aplokšņu skaits nemainījās. Lapās iemesls nebija norādīts.

• 4 907: pasta „Nobalsojušie” no 29. septembra līdz 4. oktobra plkst. 18.09
• 4 476: pēc 4. oktobra plkst. 18.09 publikācijas
• 2 905: derīgās vēlēšanu aploksnes
• 2 893: derīgās vēlēšanu zīmes

Avoti: B3-01B3-02B3-03B3-04B3-05B3-06B3-14

Kad tiek skaitītas pasta balsis

Saeimas vēlēšanu likuma 47. panta otrā daļa un instrukcijas Nr. 5 19. punkts atļauj atvērt pasta aploksnes tikai tad, kad balsošana beigusies visos ārvalstu iecirkņos. Pēc grafika pēdējie ārvalstu iecirkņi (vietējā laikā UTC−7) slēdza plkst. 20.00, t. i., 4. oktobrī plkst. 6.00 pēc Rīgas laika. Šis laiks ir mūsu aprēķins, nevis CVK paziņojums. Pasta aploksne, kas saņemta pēc skaitīšanas sākuma, ir nederīga (likuma 48. panta otrās daļas 4. punkts, instrukcijas 23.4. punkts). CVK biežāk uzdoto jautājumu sadaļa iesaka, lai aploksne pienāk līdz 3. oktobrim; tas vēlētājiem ir droša vienkāršošana.

Pasta komisiju rezultāti pirmo reizi parādījās publikācijās no plkst. 7.54 (Nr. 2051) līdz 17.49 (Nr. 2088), vidēji (mediāna) 15 h 6 min pēc plkst. 20.00. Pēdējā ārvalstīs esošā komisija (Nr. 2038) parādījās plkst. 16.02. Pēdējie iekšzemes iecirkņi pirmo reizi tika publicēti plkst. 8.55. Pēc tam visas 30 vēl nepublicētās rindas bija pasta balsošanas komisijas, un līdz visiem 1 059 pagāja 8 h 54 min. Tie ir publicēšanas laiki. Kad katra komisija sāka un beidza skaitīšanu, publiskajos datos nav redzams.

Pēdējā bija pasta balsošanas komisija Nr. 2088 „LATVIJA (RĪGA)”. Tā atrodas Rīgā, bet ir uzskaitīta ārvalstu lapā. Tai bija 740 „Nobalsojušie” un 318 derīgās vēlēšanu aploksnes. Starpība par pēdējo Rīgas vietu starp AS (saraksts Nr. 7) un PRO (saraksts Nr. 14) bija ļoti maza: pēc mūsu aprēķina PRO pietrūka 437 balsu plkst. 8.55 un 12 balsu plkst. 16.02, un starpība samazinājās nevienmērīgi. Kad plkst. 17.49 lapās parādījās šīs komisijas skaitļi, Rīgā AS bija 13 un PRO 6 mandāti (iepriekš 14 un 5). Tik tuvā gadījumā vietu ietekmē arī pēdējā publicētā komisija; tas parāda starpības mazumu, nevis kādas balsu grupas nozīmi. Publikācijā plkst. 18.05 šīs komisijas sarakstu balsis mainījās (AS +1, JV +1, PRO −2), bet kopskaiti un mandāti palika nemainīti. Lapā iemesls nebija norādīts.

Citas valstis pasta balsīm nosaka citus termiņus. Somijā ārvalstīs balsojušo pasta balsij jāpienāk līdz plkst. 19.00 piektdienā pirms vēlēšanu dienas (tā norādīts tieslietu ministrijas informācijas lapā). Vācijā tai jāpienāk līdz plkst. 18.00 vēlēšanu dienā. Pasta balsis tur skaita ne agrāk kā pēc iecirkņu slēgšanas, un rezultātu paziņo „auf schnellstem Wege” (BWahlG § 36, BWO § 75). Norvēģijā ārvalstu pasta balsij jāpienāk līdz plkst. 17.00 dienā pēc vēlēšanām (valgloven § 8-5). Igaunijā vēlēšanu zīmei jānonāk Igaunijā līdz vēlēšanu dienai. Šie piemēri parāda iespējamās izvēles, nevis normu, kurai Latvijai būtu jāatbilst.

• Pēdējo ārvalstu iecirkņu slēgšana pēc grafika: 4. oktobrī plkst. 6.00 (Rīgas laikā)
• Pirmā pasta komisija: plkst. 7.54; pēdējā ārvalstīs: plkst. 16.02; Nr. 2088: plkst. 17.49
• Nr. 2088 sarakstu balsu izmaiņas: plkst. 18.05, mandāti nemainījās

Avoti: B3-09B3-10B3-11B3-26B3-27B5-13B5-20F4-8

Ko publiskie dati neļauj izmērīt

Mēs redzam tikai to, kad iecirkņa rinda parādījās CVK publikācijā. CVK publicēja datus paketēs, aptuveni ik pēc 15 minūtēm. Publikācijas numurs tika nomainīts vidēji (mediāna) 133 sekundes pēc versijas zīmoga. Skaitīšanu iecirknī, protokola parakstīšanu, pieņemšanu pašvaldības vēlēšanu komisijā un CVK publikāciju ciklu no publiskajiem datiem nevar nodalīt.

Tāpēc nevar arī pateikt, kur radās atšķirības. Lielāki iecirkņi pirmo reizi parādījās vēlāk (Spīrmena koeficients 0,738). Mazāko iecirkņu piektdaļai mediāna bija 5 h 32 min, lielāko piektdaļai 8 h 5 min. Rīgas pilsētas iecirkņi parādījās vēlāk nekā tāda paša lieluma iecirkņi citur visās lieluma grupās. Iecirkņiem ar mazāk nekā 1 000 nobalsojušo mediāna bija 7 h 42 min pret 5 h 47 min, ar 1 000–1 499 nobalsojušajiem 8 h 5 min pret 6 h 49 min, ar 1 500–1 999 nobalsojušajiem 8 h 51 min pret 7 h 19 min, bet ar 2 000 un vairāk nobalsojušajiem 10 h 23 min pret 8 h 5 min. Vai starpība rodas skaitīšanā iecirknī vai protokolu pieņemšanā pašvaldības vēlēšanu komisijā, nav nosakāms. Instrukcijas Nr. 16 34. un 44. punkts paredz, ka protokolus pieņem lietotnē, tāpēc šie laiki varētu tikt reģistrēti. No publiskiem datiem to nevar noteikt.

Tas pats attiecas uz pasta balsošanas komisijām. Mēs zinām, kad to rezultāti parādījās, bet nezinām, kad katra komisija sāka un beidza skaitīšanu un kad iesniedza protokolu.

Avoti: B5-01B5-05B5-07B3-10

Kāpēc iecirkņu tīkls ir svarīgs arī rezultātiem

Saeimas vēlēšanās vēlētājs var balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī. CVK bieži uzdoto jautājumu sadaļā tas formulēts tā: „Saeimas vēlēšanās vēlētājs var balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī”. Tāpēc iecirkņiem nav piesaistītu vēlētāju, un CVK nepublicē balsstiesīgo skaitu katrā iecirknī. Tā nav nepilnība publikācijā. Tas izriet no pašas vēlēšanu sistēmas. Tāpēc šajā nodaļā iecirkņa noslodzi mēra kā nobalsojušo skaitu, nevis kā vēlētāju aktivitāti.

Iecirkņa lielums ietekmē arī to, cik ātri tiek publicēti rezultāti. 933 iecirkņos Latvijā laiks no vēlēšanu iecirkņu slēgšanas (plkst. 20.00) līdz iecirkņa sarakstu rezultātu pirmajai publikācijai pieauga līdz ar iecirkņa lielumu. Iecirkņos ar mazāk nekā 150 nobalsojušajiem mediāna bija aptuveni 5 h 32 min. Iecirkņos ar 3 000 un vairāk nobalsojušajiem tā bija aptuveni 10 h 8 min. Spīrmena rangu korelācija ar nobalsojušo skaitu ir 0,743. Tas ir laiks līdz publikācijai CVK lapā, nevis skaitīšanas ilgums. Tomēr tas parāda, ka lēmumi par iecirkņu tīklu ietekmē arī vēlēšanu nakti.

Avoti: B2-09B2-10B1-25

Noslodze: no 52 līdz 4 670 nobalsojušajiem

933 iecirkņos ar fiksētu adresi kopā nobalsoja 782 062 vēlētāji. Mazākajā iecirknī nobalsoja 52, lielākajā 4 670, mediāna bija 576. 25 iecirkņos nobalsoja mazāk nekā 100 vēlētāju, 70 iecirkņos vairāk nekā 2 000 un 13 iecirkņos vairāk nekā 3 000. Lielākie bija divi Rīgas tirdzniecības centru iecirkņi, Nr. 113 (4 670) un Nr. 75 (3 788), un Nr. 350 Iecavā (3 626).

Vēlēšanu dienas noslodzi var novērtēt pēc CVK trim fiksētajiem četru stundu laikposmiem (8–12, 12–16, 16–20) kolonnā „Iecirknī”. Tajā nav ieskaitīta balsošana atrašanās vietā, izbraukuma balsošana un iepriekšējā balsošana. Iecirkņa noslogotākajā laikposmā mediāna bija 48 nobalsojušie stundā. 21 iecirknī vidēji bija 200 un vairāk nobalsojušo stundā, bet 85 iecirkņos 150 un vairāk. Augstākais rādītājs bija Nr. 113: no plkst. 12 līdz 16 nobalsoja 1 166 vēlētāji, vidēji 291,5 stundā. Tie ir četru stundu vidējie rādītāji. Tie parāda noslodzes secību, nevis rindas. CVK nepublicē datus par darbinieku skaitu, reģistrācijas vietām vai gaidīšanas laiku.

Vairākiem lielākajiem iecirkņiem tuvumā bija daudz mazāki iecirkņi. Piemēram, Nr. 75 (3 788) bija 0,32 km attālumā no Nr. 69 (921), bet Nr. 109 (2 803) 0,12 km attālumā no Nr. 110 (857). Kopumā 20 iecirkņiem ar 2 000 un vairāk nobalsojušajiem 1,5 km rādiusā (taisnā līnijā) bija vismaz viens iecirknis ar trešdaļu vai mazāk no to nobalsojušo skaita. Tā kā balsot var jebkurā iecirknī, šie skaitļi atspoguļo, kur vēlētāji izvēlējās balsot. Tie nav vērtējums par iecirkņu izvietojumu. 13 tirdzniecības centru iecirkņos nobalsoja 39 932 vēlētāji (5,1 %), un 34,3 % no viņiem balsoja iepriekšējā balsošanā. Visos iecirkņos kopā šis īpatsvars bija 21,69 %.

Avoti: B2-10B1-12B1-13B2-11

Mazie iecirkņi un 300 vēlētāju kritērijs

311 iecirkņos (33,3 %) nobalsoja mazāk nekā 300 vēlētāju. Kopā tie ir 59 194 nobalsojušie jeb 7,57 % no nobalsojušajiem iecirkņos Latvijā. Šie iecirkņi atrodas tālu viens no otra. Iecirkņiem ar mazāk nekā 150 nobalsojušajiem tuvākais cits iecirknis taisnā līnijā ir vidēji (mediāna) 6,87 km attālumā. Nevienam no tiem 3 km rādiusā nav cita iecirkņa. Tāpēc šādus iecirkņus apvienot bez garāka ceļa vēlētājiem būtu iespējams tikai retos gadījumos.

CVK 2026. gada 29. janvāra instrukcija Nr. 4 ļauj pašvaldībai organizēt viena iecirkņa darbu secīgi divās vai vairākās telpās dažādās adresēs. Tās 2. punktā noteikts, ka šis veids „īpaši izvērtējams vēlēšanu iecirkņiem, kuros iepriekšējās vēlēšanās ir nobalsojuši mazāk nekā 300 vēlētāji”. CVK iecirkņu lapā (skatīta 5. oktobrī) ir 8 „dalītie iecirkņi”. Tie dažādās adresēs strādāja tikai dienās pirms vēlēšanām, bet vēlēšanu dienā katrs strādāja vienā adresē. Instrukcija attiecas uz iepriekšējām vēlēšanām, nevis 2026. gada skaitļiem. Tāpēc 311 iecirkņi ir tikai konteksts, nevis instrukcijas piemērošanas mērs. Piecos no 8 dalītajiem iecirkņiem 2026. gadā nobalsoja 300 vai vairāk vēlētāju.

Avoti: B1-05B1-07B1-06B2-12

Attālums līdz iecirknim un nepietiekami apkalpotās teritorijas

Mēs salīdzinājām CVK iecirkņu sarakstu ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 1 km režģa iedzīvotāju novērtējumu 2026. gada sākumam. Visi attālumi ir taisnā līnijā no režģa šūnas centra līdz tuvākajam iecirknim. Tie nav ceļa garums vai brauciena laiks. Iedzīvotāji nav tas pats, kas vēlētāji: skaitā ir arī bērni un nepilsoņi, bet nav ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu.

Pusei iedzīvotāju tuvākais iecirknis ir aptuveni puskilometra robežās: mediāna ir 0,55 km. Tālāk par 5 km dzīvo aptuveni 85 000 iedzīvotāju (4,6 %), bet tālāk par 10 km aptuveni 5 500 (0,3 %). CSP šūnas ar 1–10 iedzīvotājiem publicē kā 5. Tāpēc patiesais skaits tālāk par 5 km var būt no 56 040 līdz 121 200. Atšķirība ir lauku un piepilsētas teritorijās. Ventspils novadā tālāk par 5 km dzīvo 19,7 % iedzīvotāju, Limbažu novadā 17,3 %, Dienvidkurzemes novadā 16,7 % un Jelgavas novadā 16,4 %. Rīgā šādu iedzīvotāju nav.

Lielākā šāda teritorija aptver aptuveni 5 900 iedzīvotāju Ķekavas (2 553), Olaines (1 922) un Bauskas (1 443) novadā. Attālums līdz tuvākajam iecirknim tur ir no 5,1 līdz 13,2 km, vidēji 9,7 km. 4 291 iedzīvotājs dzīvo 8 km vai tālāk. Citas apdzīvotas teritorijas ar vairāk nekā 1 000 iedzīvotājiem tālāk par 5 km ir Tukuma, Jelgavas, Limbažu, Valmieras un Bauskas novadā, kā arī vairāku novadu pierobežā.

Lai parādītu mērogu, mēs izmantojām vienkāršu modeli. Tas pēc kārtas izvēlas režģa punktus, kur jauna vieta visvairāk samazina attālumus. Ja pievieno vienu vietu Olaines novadā (56,7045 Z, 24,1552 A), iedzīvotāju skaits tālāk par 10 km visā valstī samazinās no 5 471 līdz 2 308. Ar 30 jaunām vietām iedzīvotāju skaits tālāk par 5 km samazinās no 85 121 līdz 62 497. Tas ir ilustratīvs scenārijs, nevis konkrētas ēkas ieteikums. Modelis neņem vērā ceļus, un Latvijas tiesību aktos neatradām attāluma normu.

Avoti: B2-01B2-03B2-05B2-06B2-07

Pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem

CVK iecirkņu sarakstā 151 iecirknis (16,2 %) ir atzīmēts ar „Nav pieejams ar kustību traucējumiem”. 25 iecirkņi, visi Rīgā, atzīmēti ar „Pieejams ar palīga atbalstu”. 757 iecirkņiem ierobežojuma atzīmes nav. Tās ir CVK pašas atzīmes. Ēkas mēs neapsekojām, un kritēriji, pēc kuriem atzīmes piešķirtas, nav publicēti.

Nepieejamajos iecirkņos nobalsoja 134 859 vēlētāji jeb 17,2 % no 782 062 nobalsojušajiem iecirkņos Latvijā. Šie iecirkņi vidēji ir lielāki par pieejamajiem: mediāna ir 862 nobalsojušie pret 491. 31 nepieejamajā iecirknī nobalsoja 1 500 vai vairāk vēlētāju, un divi no tiem (2 803 un 2 691 nobalsojušais) ir arī starp 21 noslogotāko iecirkni.

No nepieejamā iecirkņa līdz tuvākajam pieejamajam iecirknim attāluma mediāna ir 1,23 km. 69 nepieejamajiem iecirkņiem pieejams iecirknis ir 1 km rādiusā. 35 iecirkņiem tas ir tālāk par 5 km (divi no tiem ir tieši uz robežas, 5,01 km), bet četriem tālāk par 10 km. Modelis rāda, ka aptuveni 106 000 iedzīvotāju (5,7 %) dzīvo tālāk par 5 km no pieejama iecirkņa.

Ir arī vienkāršāki gadījumi. Deviņās adresēs ir pa diviem iecirkņiem ar atšķirīgām pieejamības atzīmēm. Astoņos no šiem pāriem viens iecirknis atzīmēts kā nepieejams, un tajā nobalsoja no 838 līdz 2 110 vēlētājiem. Telpas vai stāvi vienā ēkā var būt atšķirīgi pieejami. Iemesls publiskajos datos nav redzams.

Avoti: B2-13B2-14B1-26B2-16B2-17

Ko paredz citur

Vācijā Bundestāga vēlēšanu noteikumi paredz, ka vēlēšanu iecirknim „nevajadzētu” (soll) aptvert vairāk nekā 2 500 iedzīvotāju (BWO § 12(2)). Tā ir vadlīnija, nevis stingrs ierobežojums, un tā attiecas uz iedzīvotājiem, nevis vēlētājiem. Pašvaldībām arī laikus jāpaziņo, kuras vēlēšanu telpas ir bez barjerām (BWO § 46(1)).

Lielbritānijā (Great Britain) iestādēm obligātos 16 mēnešu periodos, kas sākas ik piekto gadu, jāpārskata visi vēlēšanu iecirkņi un balsošanas vietas (RPA 1983 s. 18C(1)–(2)). Tām „ciktāl tas ir saprātīgi un iespējams” jācenšas nodrošināt, ka katra balsošanas vieta ir pieejama vēlētājiem ar invaliditāti (s. 18B(4)(b)). Pārskatot vietas, jāņem vērā arī pieejamība (s. 18B(4)(c)).

ANO Personu ar invaliditāti tiesību komiteja 2017. gadā (CRPD/C/LVA/CO/1, 50.–51. punkts) Latvijai ieteica nodrošināt, ka vēlēšanu procedūras, telpas un materiāli ir „piemēroti, pieejami un viegli lietojami” visām personām ar invaliditāti. Šis ieteikums adresēts valstij kopumā, nevis tikai CVK. EDSO/ODIHR 2022. gada ziņojumā rakstīts, ka CVK pēc saviem pieejamības ieteikumiem kā pieejamus bija atzīmējusi „aptuveni 71 procentu” iecirkņu. Tur arī minēts, ka CVK pieprasītais papildu finansējums pieejamības uzlabošanai netika apstiprināts. 2022. un 2026. gada skaitļus nevar tieši salīdzināt, jo kritēriji un iecirkņu kopa var atšķirties.

Avoti: F4-11F4-12F4-13

Kandidātu vērtējumi: progress, secība un viena publikācija (R13)

Iecirkņa balsu skaitīšanas protokols sastāv no divām daļām: 1. daļā ir sarakstu rezultāti, 2. daļā kandidātu vērtējumi. CVK instrukcijas Nr. 16 34. punkts nosaka, ka iecirkņa komisija sāk skaitīt kandidātu balsis tikai tad, kad pašvaldības vēlēšanu komisija ir akceptējusi sarakstiem nodoto vēlēšanu zīmju skaitu. Tātad pēc procedūras kandidātu dati seko sarakstu datiem, un pati nobīde nav novirze.

Šoreiz nobīde bija liela. Sarakstu rezultāti dati.cvk.lv sasniedza 100 % publikācijā ar versijas zīmogu 4. oktobrī plkst. 17.49. cvk.lv datu failā visu 1 059 iecirkņu 2. daļa pirmo reizi parādījās versijā, kuras ģenerēšanas laiks bija 4 h 50 min vēlāk nekā šī publikācija; mūsu arhīvā tā ir no plkst. 22.54. Plkst. 8.22 2. daļa aptvēra 886 iecirkņus, bet 1. daļa 1 023. Apgabalos 2. daļa noslēdzās dažādā laikā (CVK ģenerēšanas laiks): Kurzemē plkst. 10.40, Vidzemē 14.58, Latgalē 16.15, Zemgalē 17.31 un Rīgā 22.37. Ka datu faila progresa rādītāji apzīmē tieši 1. un 2. daļu, ir mūsu interpretācija, jo to aprakstu neatradām.

Kandidātu vērtējumi mūsu arhīvā ir tikai cvk.lv kandidātu datnēs. Neviena no 5 650 arhivētajām dati.cvk.lv rezultātu lapu versijām nenorāda, cik iecirkņu 2. daļa ir iekļauta. Datnēs norādītais skaitlis nav balsu skaits, bet kandidāta vērtējums: saraksta balsis plus plusi mīnus svītrojumi.

Kandidātu datnes ne vienmēr virzījās tikai uz priekšu. 24 apgabalu datnēs kāds skaitlis salīdzinājumā ar iepriekšējo datni samazinājās. Zemgalē divās secīgās publikācijās datne atgriezās tieši kādas agrākas publikācijas saturā: no tās uz laiku izkrita viena iecirkņa 2. daļa (kopā −1 893 visos 14 sarakstos), un samazinājās visu 207 Zemgales kandidātu vērtējumi. Tajā pašā laikā šī iecirkņa rinda ar sarakstu balsīm dati.cvk.lv palika publicēta. Iemesls nebija norādīts.

Ja kandidātus sakārto pēc vērtējuma un piemēro tajā brīdī publicēto mandātu skaitu, provizoriski ievēlēto kandidātu kopums no pirmās mūsu saglabātās datnes līdz galīgajai mainījās 17 reizes. Piecas no šīm reizēm saistītas ar datni, kurā skaitļi samazinājās. Kandidātu datnēs nav atzīmes „ievēlēts”, tāpēc šis kopums ir mūsu aprēķins, nevis CVK paziņojums.

Abi cvk.lv datu faili (kopsavilkuma un kandidātu) ne vienmēr atbilda vienai un tai pašai publikācijai. Kurzemē un Rīgā kandidātu datnes saturs galīgo stāvokli sasniedza vienu publikāciju agrāk, nekā kopsavilkuma fails uzrādīja apgabalu kā pabeigtu. Divām publikācijām ir vienāds ģenerēšanas laiks (plkst. 22.37), bet atšķirīgs iecirkņu skaits. Kopumā 71 ģenerēšanas laiks atkārtojas divās vai vairākās publikācijās.

• Novērojums: lapās nebija redzams 2. daļas progress, kandidātu datnes reizēm atgriezās agrākā stāvoklī, un kopsavilkuma un kandidātu faili nebija sasaistīti ar vienu publikācijas identifikatoru.
• Ieteikums: varētu rādīt 2. daļas pārklājumu katrā apgabalā („Dati par X no Y iecirkņiem”), visām datnēm lietot vienu publikācijas identifikatoru, nepieļaut, ka kandidātu datne atgriežas agrākā stāvoklī, un iepriekš paziņot mērķa laiku pilniem kandidātu rezultātiem.

Avoti: A6-04A6-01A6-02A6-09A6-10A6-11A6-18

Kandidāti ar vienādu vērtējumu (R14)

Kandidātu secība pēc vērtējuma nosaka, kuri kandidāti tiek ievēlēti un kurš ir nākamais, ja deputāta vieta atbrīvojas. Tāpēc ir svarīgi, kā datnēs sakārtoti kandidāti ar vienādu vērtējumu.

cvk.lv kandidātu datnēs kandidāti ar vienādu vērtējumu sakārtoti pēc vārda alfabētiskā secībā, nevis pēc numura sarakstā. Šai kārtībai atbilst 27 650 no 27 651 blakus esošajiem vienāda vērtējuma pāriem. Vienīgajā izņēmumā abiem vārdiem ir vienādi pirmie trīs burti. Salīdzinot ar numuru sarakstā, 13 721 pāris ir secībā un 13 930 apgrieztā secībā. Pāri skaitīti katrā datnē atsevišķi, tāpēc viens un tas pats pāris var būt ieskaitīts vairākkārt.

Šajās vēlēšanās tam nebija seku. Galīgajā datnē mandātus ieguvušajos sarakstos nevienā robežā starp pēdējo ievēlēto un pirmo neievēlēto kandidātu nav vienāda vērtējuma. Vienīgais vienādais vērtējums starp aizvietotāju vietām nejauši ir sarakstā noteiktajā secībā. Arī nakts laikā vienīgais vienādais vērtējums mandāta robežā bija sarakstā noteiktajā secībā. Starpības tomēr var būt ļoti mazas: galīgajās datnēs mazākā ir 7 punkti un nākamā 15 punkti, un 9 no 28 robežām ir mazākas par 160 punktiem. Šeit aplūkojam tikai publisko datņu secību, nevis CVK oficiālo sarindošanu.

• Ieteikums: visās publiskajās datnēs kandidātus ar vienādu vērtējumu varētu kārtot pēc numura sarakstā un skaidri atzīmēt vienādus vērtējumus mandāta un pirmā aizvietotāja robežā.

Avoti: A6-13

Protokola lauki un automātiskas pārbaudes (R16)

CVK rezultātu lapās katram iecirknim ir trīs skaitļi („Nobalsojušie”, „Derīgās aploksnes”, „Derīgās zīmes”) un balsis par katru sarakstu. Instrukcijā Nr. 16 noteiktajā vēlēšanu gaitas žurnālā ir daudz vairāk lauku: izsniegtās aploksnes, nobalsojušie pa balsošanas veidiem, anulētās glabāšanā nodotās balsis, derīgās aploksnes pa veidiem un aploksnes bez derīgas vēlēšanu zīmes pa iemesliem. Šie lauki netiek publicēti nevienā mūsu arhivētajā CVK lapā vai datnē. Ka publicētie rādītāji atbilst tieši šiem žurnāla laukiem, ir mūsu interpretācija, ko publiskie dati neapstiprina.

Publicēto datu iekšējā aritmētika ir saskaņota. Visās 119 393 arhivētajās iecirkņu rindās sarakstu balsu summa sakrīt ar rindas kopsummu, un derīgo vēlēšanu zīmju nekad nav vairāk nekā derīgo aplokšņu. Tas parāda tikai skaitļu savstarpējo saskaņotību, nevis to pareizību.

Izņēmums ir aplokšņu un nobalsojušo salīdzinājums. Deviņos iecirkņos publicēto derīgo aplokšņu ir vairāk nekā nobalsojušo: astoņos par vienu, vienā par divām, kopā par 10. Visos deviņos iecirkņos ir vismaz viena mainītā balss (aile „Mainījuši”), un astoņos pārsniegums ir tieši vienāds ar mainīto balsu skaitu. Nevienā no 577 iecirkņiem bez mainītām balsīm pārsnieguma nav. Tas, visticamāk, ir uzskaites jautājums, taču cēloni no publiskiem datiem nevar noteikt. Šie skaitļi nemainījās no pirmās publikācijas līdz galīgajai versijai (5. oktobrī plkst. 8.21). CVK publicē tikai iecirkņa kopsummas, tāpēc no datiem nevar redzēt, kā skaitļi sadalās pa vēlēšanu kastēm.

Ar publicētajiem laukiem nevar arī sadalīt pa iemesliem 569 nobalsojušos klātienē, kuriem neatbilst derīga aploksne (0,071 % no 802 165), un 10 655 aploksnes bez derīgas vēlēšanu zīmes (1,32 % no 804 501). Pēc pirmās publikācijas 23 iecirkņos publicētie skaitļi mainījās. 17 gadījumos starp sarakstiem tika pārvietotas kopā 24 balsis, kopsummai nemainoties, un 6 gadījumos palielinājās tikai „Nobalsojušie” (4 no tiem pasta balsošanas komisijās). Neviena no šīm izmaiņām lapās nebija atzīmēta kā labojums.

Instrukcija jau paredz četru acu principu (43.2. punkts) un divus akceptēšanas soļus pašvaldības komisijā (34. un 44.–45. punkts). Tie būtu dabiska vieta automātiskām pārbaudēm.

• Vēlēšanu gaitas žurnāla laukus (izsniegtās aploksnes, nobalsojušie un derīgās aploksnes pa balsošanas veidiem, anulētās glabāšanā nodotās balsis, aploksnes bez derīgas zīmes pa iemesliem) varētu publicēt katram iecirknim kā atvērtos datus. Tie jau tiek ierakstīti žurnālā, tāpēc nekas jauns nav jāvāc.
• Akceptēšanā varētu iebūvēt automātiskas pārbaudes: katrā kastē derīgo aplokšņu nav vairāk nekā balsotāju; izsniegto aplokšņu skaits atbilst nobalsojušajiem kopā ar anulētajām glabāšanā nodotajām balsīm; sarakstu balsu summa atbilst derīgajām zīmēm.
• Ja aplokšņu ir vairāk nekā nobalsojušo, pie iecirkņa varētu publicēt īsu paskaidrojumu.

Avoti: A7-02A7-22A7-07A7-04A7-05A7-09A7-12A7-17A7-24

Statistisko noviržu pārskats pēc vēlēšanām (R17)

Aplokšņu bez derīgas vēlēšanu zīmes daļu mēs aprēķinām kā derīgās vēlēšanu aploksnes mīnus derīgās vēlēšanu zīmes. CVK šo rādītāju nepublicē. Tajā ietilpst arī tukšas aploksnes, ko vēlētājs var iesniegt apzināti. Valstī klātienes iecirkņos šī daļa ir 1,328 %, Latgalē 2,015 %.

Iecirkņu rādītāji atšķiras vairāk, nekā izskaidrotu nejaušība. Salīdzinot ar valsts vidējo, augsti izceļas septiņi iecirkņi, un tas galvenokārt atspoguļo ģeogrāfiju. Salīdzinot katru iecirkni ar tā paša novada vai pilsētas vidējo, dažos iecirkņos (trīs ar augstāku un vienā ar zemāku daļu) īpatsvars būtiski atšķiras no pašvaldības vidējā. Šīs atšķirības pašas par sevi nav problēmas pazīme.

117 no 1 021 klātienes iecirkņa nav nevienas aploksnes bez derīgas zīmes. Pēc pašvaldību vidējiem rādītājiem būtu sagaidāmi aptuveni 63,5 šādi iecirkņi, bet modelis pilnībā nenovērtē reālo izkliedi. Šīs ir norādes kārtējai pārbaudei, nevis secinājums.

• Ieteikums: pēc katrām vēlēšanām varētu publicēt īsu pārskatu par iecirkņiem ar neparastām vērtībām, salīdzinot tos ar savas pašvaldības līmeni un ņemot vērā izkliedi.

Avoti: A7-12A7-13A7-14A7-15A7-16

Ārkārtas lēmumi vēlēšanu naktī (R22)

3. oktobrī CVK pieņēma vismaz divus ārkārtas lēmumus. Ar pirmo, par kuru mediji ziņoja plkst. 18.23, tika anulētas vienā iecirknī nodotās balsis un noteikta atkārtota balsošana; skaitīt vajadzēja tikai atkārtotās balsošanas zīmes.

Otrais lēmums mainīja skaitīšanas secību. Instrukcijas Nr. 16 13. punkts paredz vispirms atvērt kastes, kurās ir glabāšanā nodoto balsu reģistrācijas aploksnes. CVK ārkārtas sēdē nolēma ļaut iecirkņiem atvērt vēlēšanu dienas kastes, kamēr turpinās glabāšanā nodoto balsu pārbaude. Publiskos avotos minēti dažādi laiki, jo tie attiecas uz dažādiem soļiem: plāns (plkst. 22.00), paziņojums par situāciju (ap 22.30), daļēja atļauja (ap 22.50–23.00, CVK ieraksts platformā X plkst. 23.04), atļauja sākt skaitīšanu (ap 0.15) un ziņas nonākšana iecirkņos (ap 0.20–0.30). CVK vadība lēmuma laiku norādīja kā plkst. 22.00. Pirmais Latvijas iecirknis, kura rezultāti palika publicēti, parādījās versijā ar zīmogu plkst. 0.30.

Šo lēmumu tekstus publicētus mēs neatradām. Par tiem bija pieejami mediju atstāstījumi un viens CVK ieraksts platformā X ar laika zīmogu.

• Ieteikums: ja vēlēšanu naktī pieņem ārkārtas lēmumu, lēmuma tekstu un pieņemšanas laiku varētu publicēt uzreiz.

Avoti: A7-06

Kā saglabājām CVK lapas

No 29. septembra līdz 5. oktobrim mēs saglabājām katru publicēto CVK publisko lapu versiju: dati.cvk.lv valsts, 5 vēlēšanu apgabalu un 43 pašvaldību un ārvalstu rezultātu un vēlētāju aktivitātes lapas, kā arī cvk.lv datu failu. Jaunu versiju atpazinām pēc dati.cvk.lv versijas zīmoga (version.js vērtības), ko CVK maina katrā publikācijā. cvk.lv datu failu pilnībā saglabājām no 4. oktobra plkst. 8.42; no nakts pirms tam ir saglabāta tikai daļa cvk.lv failu, un tās izmantotas dažos abu CVK vietņu salīdzinājumos. Katrai versijai glabājam arī saglabāšanas laiku un CVK lapas servera norādīto laiku.

Kopā mūsu arhīvā ir 207 CVK versiju zīmogi, 143 rezultātu publikācijas un 57 vēlētāju aktivitātes publikācijas. No 3. līdz 5. oktobrim CVK lapas mums bija pieejamas bez pārtraukumiem.

No arhīva mēs atjaunojām, ko CVK rādīja katrā brīdī. Ja lapa kādā versijā nebija saglabāta no jauna, iepriekšējo saturu izmantojām tikai tad, ja CVK lapas servera norādītais laiks apliecina, ka tā nav mainījusies. Lapas, kuru saturs konkrētajā versijā nav zināms, atzīmējām kā nenovērotas un neko par tām nepieņēmām.

Laikus mēs vienmēr nošķiram. CVK versijas zīmogs, lapā norādītais atjaunināšanas laiks un cvk.lv datu faila ģenerēšanas laiks ir CVK norādītie laiki Rīgas laikā. CVK lapas servera norādītais laiks ir cits pulkstenis, bet saglabāšanas laiks ir mūsu pulkstenis. Ja salīdzinām laikus no dažādiem pulksteņiem, to norādām.

Kā pārbaudījām atradumus

Datu analīzes skriptus pārbaudījām trīs kārtās. Pēc tam katru šī atskata apgalvojumu vēlreiz pārbaudījām atsevišķi: salīdzinājām to ar aprēķinu rezultātiem vai saglabātajām CVK lapām un saskaņojām mērvienības un pulksteņus.

20 tēmās ir 394 apgalvojumi. No tiem 223 apstiprināti tieši tā, kā bija formulēti, 171 precizēti, un neviens nav noraidīts. Ja pārbaudītājs skaitli laboja, atskatā izmantots labotais skaitlis.

Statistiskos testus (Fišera precīzo testu, binomiālo testu ar Bonferroni korekciju un stratificētas permutācijas) izmantojām tikai tam, lai atlasītu iespējamās likumsakarības. Nederīgo vēlēšanu zīmju īpatsvars starp iecirkņiem dabiski svārstās vairāk, nekā paredz vienkāršs modelis. Tāpēc statistisks signāls ir norāde turpmākai pārbaudei, nevis secinājums.

Ko mēs nevarējām novērot

Mēs redzējām tikai publikācijas, nevis to, kas notika komisijās vai CVK iekšienē. Tālāk uzskaitīts, ko nevarējām novērot.

• Kad protokoli tika saņemti, pieņemti vai parakstīti, kāpēc kāda iecirkņa dati uz laiku tika atsaukti, kā arī CVK lēmumu teksti, tostarp ārkārtas sēdes lēmums.
• Īslaicīgas izmaiņas starp divām secīgām mūsu saglabātajām versijām.
• Pašvaldību lapas dažās versijās. Četrās versijās skaitīšanas laikā mums ir tikai daļa no 43 lapām, bet 30 versijās, kurās mainījās tikai lapā norādītais atjaunināšanas laiks, pašvaldību lapu nav. Valsts lapa un visas 5 apgabalu lapas ir saglabātas visās rezultātu versijās.
• cvk.lv datu fails pirms 4. oktobra plkst. 8.42 (no nakts ir saglabāta tikai daļa cvk.lv failu), dati.cvk.lv lapas „Ievēlētie deputāti”, sarakstu kandidātu rezultātu lapas un angļu valodas lapas. Tās mēs nesaglabājām.
• Cik ātri lapas nonāca līdz katram lasītājam.
• Protokola 2. daļa (kandidātu vērtējumi) iecirkņu līmenī. Šo iecirkņu kopas esam atjaunojuši aprēķinot. Tās ir secinājumi, nevis novērojumi.
• 2022. gada publicēšanas gaita. CVK 2022. gada atvērtajos datos ir tikai galīgais stāvoklis, tāpēc nevaram pateikt, vai arī toreiz notika pagaidu atsaukšanas.